o.gif (56 bytes)  

ALKOHOLISMA, NARKOMĀNIJAS UN SMĒĶĒŠANAS IZPLATĪBA UN SEKAS

LATVIJĀ ` 1998

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

1. ALKOHOLISMS
1.1. Alkoholisko dzērienu patēriņš
1.2. Alkoholisko dzērienu lietošanas sekas
1.2.1. Mirstība
1.2.2. Noziegumi
1.2.3. Satiksmes negadījumi
1.2.4. Saslimstība ar alkohola psihozēm
1.2.5. Saslimstība ar alkoholismu
1.2.6. Izplatība un sekas nepilngadīgo vidū
1.3. Aptauja
2. NARKOTISKO UN PSIHOTROPO VIELU LIETOŠANAS IZPLATĪBA UN SEKAS
2.1. Informācijas sistēma par narkotikām
2.2. Situācijas vērtējums valstī
2.2.1. Medicīnas iestāžu dati
2.2.2. Tiesībsargājošo iestāžu dati
2.3. Mirstība, saistīta ar narkotisko un psihotropo vielu lietošanu
2.4. Saslimstība ar vīrushepatītu C, HIV / AIDS izplatība
2.5. Izplatība un sekas nepilngadīgo vidū
2.6. Aptauja
2.7. Narkoloģijas centra Alkohola un narkotiskā reibuma ekspertīzes nodaļas Ķīmiski-toksikoloģiskās laboratorijas darba pārskats
2.8. ANO Starptautiskās Narkotiku kontroles programmas UNDCP ieguldījums
2.9. Narkotiku kontroles un narkomānijas apkarošanas koordinācijas komisijas darbs

 

 

 

1. ALKOHOLISMS

 

1.1. ALKOHOLISKO DZĒRIENU PATĒRIŅŠ

Alkoholisko dzērienu lietošana Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, izraisa sabiedrībā smagas bioloģiskas un sociālas problēmas. Ir skaidra likumsakarība starp alkohola patēriņu - izdzertā alkohola daudzumu uz 1 valsts iedzīvotāju un alkohola lietošanas radītajām sekām.

Pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem 1998.gadā vidēji viens iedzīvotājs izdzēris 6.8 litrus absolūtā alkohola (nosacītā 100% spirta), kas būtiski nav mainījies, salīdzinot ar 1997. gadu.

Salīdzinoši dati par absolūtā alkohola daudzumu uz 1 iedzīvotāju Latvijā un Ziemeļvalstīs doti 1.1. tabulā.

 

1.1. tabula. ABSOLŪTĀ ALKOHOLA PATĒRIŅŠ
pārrēķinot litros uz 1 iedzīvotāju

Gads Latvija Zviedrija Somija Norvēģija Dānija Islande *)
1960 4.5 4.6 1.8 2.6 4.6   
1970 8.6 6.3 4.4 3.7 7.4   
1980 11.3 5.7 6.4 4.6 9.1   
1981 11.0 5.4 6.5 4.2 9.6   
1982 10.6 5.5 6.4 3.8 10.0   
1983 10.5 5.2 6.4 3.8 10.4   
1984 10.5 5.2 6.6 4.0 9.9   
1985 9.0 5.2 6.5 4.2 9.9   
1986 6.0 5.5 6.9 4.2 10.0   
1987 4.4 5.4 7.1 4.4 9.6   
1988 4.7 5.5 7.3 4.2 9.7 3.4
1989 5.7 5.4 7.6 4.0 9.4 4.1
1990 5.3 5.3 7.7 4.0 9.7 3.9
1991 5.3 5.2 7.4 3.9 9.6 3.9
1992 5.2 5.2 7.2 3.6 9.8 3.9
1993 6.4 5.1 6.8 3.6 9.7 3.3
1994 7.6 5.1 6.6 3.8 9.9 3.5
1995 7.1 5.0 6.7 3.9 10.0 3.6
1996 6.6 4.7 6.7 4.0 10.0   
1997 6.8               
1998 6.8               
*) dati apzināti no 1988.gada

Pārrēķinot absolūtajā alkoholā, katrs Latvijas iedzīvotājs pērn ir izdzēris 6.8 l grādīgo dzērienu (1.2. tabula). Šeit gan jāņem vērā, ka alkohola patēriņš tiek rēķināts uz 1 Latvijas iedzīvotāju, bet tā potenciālie lietotāji ir visi, kas attiecīgajā laika periodā uzturējušies mūsu valstī, piemēram, komandējumā, ciemos vai arī kā tūristi.

 

1.2. tabula. ALKOHOLA PATĒRIŅŠ ABSOLŪTAJĀ ALKOHOLĀ
litros

  1994 1995 1996 1997 1998
Rēķinot uz 1 iedzīvotāju 7.6 7.1 6.6 6.8 6.8
Rēķinot uz 1 iedzīvotāju, vecāku par 15 gadiem 9.5 9.1 8.3 8.5 8.4

1998. gadā Latvijā patērēti ap 2.5 miljoni dekalitri degvīna un liķieru dzērienu, 1.2 miljoni dekalitri vīna, 0.4 miljoni dekalitri šampanieša, 0.5 miljoni dekalitri konjaka un brendija, un 8.3 miljoni dekalitri alus. Rēķinot uz 1 valsts iedzīvotāju, iznāk, ka ir izdzerti 10.1 l degvīna un liķieru izstrādājumu, 4.8 l vīna, 2.0 l konjaka, 1.6 l šampanieša un 34.0 l alus. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn mazāk ir patērēti degvīna un liķieru dzērieni, tos aizstājuši konjaks, šampanietis un vīni, kuru patēriņš ir pieaudzis (1.3. tabula).

 

1.3. tabula. ALKOHOLA PATĒRIŅŠ PA DZĒRIENU VEIDIEM

  Patēriņš valstī (tūkst.dekalitri) Patēriņš uz 1 iedzīvotāju (litri)
  1997 1998 1997 1998
Degvīns un degvīna liķieru dzērieni 2698 2469 10.9 10.1
Augļu, ogu un vīnogu vīni 864 1181 3.5 4.8
Konjaks un brendijs 404 494 1.6 2.0
Šampanietis un dzirkstošie vīni 288 390 1.2 1.6
Alus 9132 8322 37.0 34.0

Salīdzinot ar 1997. gadu, notikušas nelielas alkoholisko dzērienu patēriņa struktūras maiņas. Nedaudz samazinājies stipro dzērienu īpatsvars kopējā struktūrā (1.4. tabula, 1.1. diagramma).

 

1.1. diagramma. ALKOHOLISKO DZĒRIENU PATĒRIŅŠ
uz 1 Latvijas iedzīvotāju absolūtā alkohola litros

 

1.4. tabula. ALKOHOLA PATĒRIŅŠ PA DZĒRIENU VEIDIEM
procentos

  1997 1998
Degvīns un degvīna liķieru dzērieni 62 55
Augļu, ogu un vīnogu vīni 10 11
Konjaks un brendijs 7 11.5
Šampanietis un dzirkstošie vīni 2 2.5
Alus 19 20

Ievērojami atšķirīga alkoholisko dzērinu patēriņa struktūra ir Ziemelvalstīs - ar mazāku stipro dzērienu īpatsvaru un tendenci vēl samazināties stipro dzērienu patēriņam (1.5. tabula).

 

1.5.tabula. ZIEMEĻVALSTU UN LATVIJAS ALKOHOLISKO DZĒRIENU PATĒRIŅA STRUKTŪRA
1996. gadā - procentos 

  Degvīns, brendijs, konjaks, liķieris Vīni Alus
Somija 26 20 54
Zviedrija 25 32 43
Norvēģija 20 34 55
Latvija 58 25 17
Latvija*) 66,5 13,5 20
*) 1998. gada dati

Katra valsts mēģina noteikt arī nereģistrētā alkohola patēriņu, izmantojot statistikas standartizētos rādītājus (par to skatīt arī tālāk atbilstošās sadaļās):

    • mirstība no ievainojumiem, saindēšanās un citām ārējās iedarbes sekām,
    • mirstība no alkohola cirozēm,
    • saslimstība ar alkohola psihozēm.

Pēc Narkoloģijas centra speciālistu aprēķiniem Latvijā 1998. gadā patērēti apmēram 14.2 litri absolūtā alkohola uz 1 iedzīvotāju (1997. gadā - 12.0 litri). Tātad 2 reizes vairāk kā oficiāli reģistrētais alkohols. Šis nereģistrētais alkohols bieži ir zemas kvalitātes, toksisks un parasti tiek tirgots par zemām cenām.

 

1.2. ALKOHOLISKO DZĒRIENU LIETOŠANAS SEKAS

1.2.1. Mirstība

Kopējā mirstība valstī 1998.gadā ir palielinājusies, salīdzinot ar 1997. gadu. Tas noticis pirmo reizi pēc 3 gadus novērotās mirstības samazināšanās tendences.

Mirstības līmenis valstī ir augsts, dzimstība un dabīgais pieaugums zems (1.6. tabula, 1.2. diagramma). Vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā paliek viens no zemākajiem Eiropā – 64 gadi vīriešiem un 76 gadi sievietēm.

 

1.6. tabula. IEDZĪVOTĀJU DABISKAIS PIEAUGUMS

   1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998*)
Dzimuši
  • absolūtos skaitļos
  • uz 1000 iedzīvotājiem
 

34633

13,0

 

31569

12,0

 

26759

10,3

 

24256

9,5

 

21595

8,6

 

19782

7,9

 

18830

7,6

 

18512

7,6

Miruši
  • absolūtos skaitļos
  • uz 1000 iedzīvotājiem
 

34749

13,1

 

35420

13,5

 

39197

15,2

 

41757

16,4

 

38931

15,5

 

34320

13,8

 

33533

13,6

 

33970

13,9

Dabiskais pieaugums
  • absolūtos skaitļos
  • uz 1000 iedzīvotājiem
 

-116

-0,1

 

-3851

-1,5

 

-12438

-4,9

 

-17501

-6,9

 

-17336

-6,9

 

-14538

-5,9

 

-14703

-6,0

 

-15653

-6,4


1.2. diagramma. KOPĒJĀ MIRSTĪBA uz 100 000 iedzīvotājiem
UN ABSOLŪTAIS ALKOHOLS litros uz 1 iedzīvotāju

Pēc ANO Pasaules Veselības Organizācijas Eiropas reģionālā biroja ekspertu ziņojuma “Smēķēšana, alkohola un narkotiku lietošana Eiropas reģionā” 90. gadu sākumā un vidū Latvijā rādītājs - mirstība no ievainojumiem, saindēšanās un ārējās iedarbes sekām (nedabīgā nāve) - bija sliktākais reģionā. Nedabīgā nāve ir viens no būtiskiem indikatoriem, kurš raksturo alkohola problēmu smagumu valstī.

Šim indikatoram ir tendence valstī pieaugt pēdējos divos gados pēc samazinājuma 1995. un 1996. gadā (1.7.tabula, 1.7.diagramma).

 

1.7. tabula. MIRSTĪBA NO IEVAINOJUMIEM, SAINDĒŠANĀS UN CITĀM ĀRĒJĀS IEDARBES SEKĀM (NEDABĪGĀ NĀVE)

Gads Uz 100 000 iedzīvotājiem
1980 148,7
1981 151.7
1982 148.3
1983 145.4
1984 138.1
1985 122.4
1986 103.2
1987 99.1
1988 109.1
1989 130.1
1990 138.9
1991 155.4
1992 170.3
1993 213.7
1994 231.9
1995 208.2
1996 156.0
1997 158.1
1998 161.8

Īpašu pasliktināšanos mēs redzam tādās nedabīgo nāvi veidojošās komponentēs kā mirstība no saindēšanās ar alkoholu un mirstība transporta nelaimes gadījumos (1.8. tabula).

 

1.8. tabula. NEDABĪGĀ NĀVĒ MIRUŠIE
absolūtos skaitļos un uz 100 000 iedzīvotājiem

Gads Pašnāvības Slepkavības Transporta
negadījumi
Saindēšanās ar alkoholu un surogātiem Noslīkuši
   absolūtos skaitļos uz 100 000 iedzīvotājiem absolūtos skaitļos uz 100 000 iedzīvotājiem absolūtos skaitļos uz 100 000 iedzīvotājiem absolūtos skaitļos uz 100 000 iedzīvotājiem absolūtos skaitļos uz 100 000 iedzīvotājiem
1984 874 33.7 156 6.0 768 29.6 193 7.4 350 13.5
1985 757 29.4 137 5.3 700 26.8 156 6.0 287 11.0
1986 657 25.3 112 4.3 572 21.7 93 3.5 291 11.0
1987 611 23.3 115 4.4 637 23.9 77 2.9 214 8.0
1988 613 23.1 156 5.9 762 28.4 82 3.1 295 11.0
1989 685 25.7 234 8.8 1056 39.4 96 3.6 300 11.2
1990 695 26.0 245 9.2 1167 43.5 114 4.2 304 11.3
1991 759 28.5 304 11.4 1213 45.6 140 5.3 384 14.4
1992 919 34.9 424 16.1 1012 38.5 175 6.7 373 14.2
1993 1100 42.5 640 24.7 911 35.2 262 10.1 377 14.6
1994 1033 40.5 585 23.0 1015 39.8 425 16.7 537 21.1
1995 1024 40.7 457 18.2 852 33.9 301 12.0 454 18.0
1996 918 36.9 383 15.4 687 27.6 163 6.5 248 10.0
1997 886 35.9 392 15.9 646 26.2 136 5.5 322 13.0
1998* 835 34.0 322 13.1 751 30.5 230 9.5 289 19.8

* – iepriekšējie dati

Analizējot mirstības datus, visvairāk satrauc satiksmes negadījumos mirušo (1.9. tabula) bērnu un jauniešu skaits. Kā atzīmē ceļu policijas speciālists Mārtiņš Vabulis – “Izveidojies apburtais loks īpaši laukos – diskotēka, iedzeršana, lielība pie stūres, ātruma pārsniegšana ar bojāgājušiem un ievainotiem” (“Diena”, 26.01.99).

 

1.9. tabula. IEDZĪVOTĀJU MIRSTĪBA NO TRAUMĀM PA VECUMA GRUPĀM
absolūtos skaitļos

Vecuma grupas Kopējais traumu skaits No tām
transporta
traumas
pašnāvības slepkavības noslīkšana
   1997 1998 1997 1998 1997 1998 1997 1998 1997 1998
Miruši
k o p ā
3874 3962 646 751 886 835 392 322 322 289
0 - 4 50 53 1 5 0 0 12 1 16 11
5 - 9 54 48 12 18 0 0 5 1 18 18
10 – 14 49 37 7 14 5 6 3 0 19 11
15 – 19 122 120 47 50 22 29 17 11 17 10
20 – 24 217 216 78 94 46 42 21 20 26 17
25 – 29 245 274 81 102 65 52 28 27 12 21
30 – 34 242 270 63 60 56 67 25 29 20 23
35 – 39 335 375 46 75 86 82 49 41 37 22
40 – 44 341 404 45 61 91 99 35 46 25 26
45 – 49 420 420 56 55 98 101 52 32 39 25
50 – 54 354 362 43 44 83 88 29 37 23 23
55 – 59 391 381 38 44 106 85 34 20 26 22
60 – 64 277 316 27 44 59 57 27 18 16 20
65 – 69 227 205 27 27 64 40 24 12 11 14
70 – 74 152 166 23 23 34 38 15 14 5 12
75 – 79 127 112 24 15 26 20 8 4 3 6
80 – 84 106 85 14 8 23 18 5 3 3 6
85 un vecāki 160 112 12 11 22 11 3 6 2 2
Nav uzrādīts 3 6 1 1             4   
Vīrieši*:
15 – 59
2186   2320 390 472 556 543 209 209 197 166
Sievietes*:
15 – 55
443 443 100 105 86 93 74 74 27 19
Darba
spējīgie*
2629 2763 490 577 642 642 283 258 224 185
AR ALKOHOLA LIETOŠANU SAISTĪTĀS TRAUMAS
K o p ā 268 371 33 45 42 33 10 18 22 23
1998.gadā – iepriekšējie dati
* – pēc MSB datubāzes

Mirstības rādītāji, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, atspoguļoti 1.10. tabulā .

 

1.10. tabula. NEDABĪGĀ NĀVĒ MIRUŠIE BALTIJAS VALSTĪS
uz 100 000 iedzīvotājiem 1997. gadā

   Latvija Lietuva Igaunija
NEDABĪGĀ NĀVĒ MIRUŠIE 158.1 146.9 158.6
tajā skaitā:         
pašnāvības 35.9 44.0 36.0
vardarbība 15.9 9.1 16.3
transporta nelaimes gadījumi 26.2 24.4 23.5
saindēšanās ar alkoholu 5.5 11.2 15.4
noslīkšana 13.0 12.3 11.3

Mirstības no alkoholisma gadījumu skaitu redzam 1.3. diagrammā.

 

1.3. diagramma. MIRUŠO SKAITS NO ALKOHOLISMA

 

 

Pieaugusi mirstība no alkoholisma un aknu cirozes (1.11. tabula).

 

1.11. tabula. MIRSTĪBA NO ALKOHOLISMA UN AKNU CIROZES
uz 100 000 iedzīvotājiem 

   1991 1995 1996 1997 1998*
Alkoholisms 4.8 12.1 9.3 7.6 9.2
Aknu cirozes 8.9 17.0 13.3 12.5 15.2

Mirušo skaits valsts narkoloģiskajos un psihoneiroloģiskajos stacionāros alkohola psihožu un alkoholisma slimnieku vidū 1998. gadā bija 65, 1997. gadā – 74.
Mēs novērojam arī zināmu saistību atkarību izraisošo vielu patēriņam valstī un tuberkulozes izplatībai. 1998. gadā ir pieaugusi gan mirstība, gan saslimstība no tuberkulozes (1.12. tabula, 1.4. diagramma).

 

1.4 diagramma TUBERKULOZES SLIMNIEKU UN MIRUŠO SKAITS
uz 100 000 iedzīvotājiem

 

 

1.12. tabula. TUBERKULOZES SLIMNIEKU UN MIRUŠO SKAITS
uz 100 000 iedzīvotājiem

   Mirstība no tuberkulozes Saslimstība ar tuberkulozi
1991 5.5 28.7
1992 6.8 29.0
1993 9.2 33.3
1994 12.5 44.1
1995 13.2 50.4
1996 10.8 59.0
1997 12.4 68.4
1998 13.3 74.0

 

1.2.2. Noziegumi

Pēc Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem turpina pieaugt noziegumu skaits, kuri izdarīti alkohola reibumā. Pieaudzis arī nepilngadīgo skaits, kuri izdarījuši noziegumus alkohola reibumā (1.13. tabula).

 

1.13. tabula. NOZIEGUMU SKAITS, KAS IZDARĪTI DZĒRUMĀ
absolūtos skaitļos

   1994 1995 1996 1997 1998
REĢISTRĒTO NOZIEGUMU KOPSKAITS 40983 39141 38205 36865 36674
                    
Atklāti noziegumi 12689 13810 16872 18940 20766
no tiem
  • izdarīti dzērumā
 

5882

 

6068

 

6720

 

7467

 

8039

             
Noziegumu skaits, ko izdarījuši nepilngadīgie 2171 2591 3025 3634 4023
no tiem
  • izdarīti dzērumā
 

593

 

666

 

726

 

835

 

961

                  
Personu skaits, kuras izdarījušas noziegumus 13350 17261 17180 17494 17476
no tām (personu skaita)
  • izdarījušas dzērumā
 

7046

 

8209

 

8115

 

8116

 

8089

                   
Nepilngadīgo personu skaits, kuras izdarījušas noziegumus  

1728

 

2626

 

2713

 

2800

 

3030

no tām (personu skaita)
  • izdarījušas dzērumā
 

600

 

739

 

764

 

660

 

791

 

1.2.3. Satiksmes negadījumi

Pēc Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas datiem pieaudzis ceļu satiksmes negadījumu skaits, kurus izdarījuši vadītāji alkohola reibumā. Pieaudzis arī bojā gājušo un ievainoto skaits šajos negadījumos (1.14. tabula).

 

1.14. tabula. VADĪTĀJU ALKOHOLA REIBUMĀ IZDARĪTO CEĻU SATIKSMES NEGADĪJUMU SKAITS
absolūtos skaitļos

  1996 1997 1998
Negadījumi 2040 2356 2980
Smagi negadījumi 768 850 963
Bojā gājuši 129 157 169
Ievainoti 1076 1155 1296

Bez tam 1998. gadā vēl bojā gājuši 33 iereibuši gājēji un 7 velosipēdisti.

Turpina pieaugt to vadītāju skaits, kuri brauc alkohola ietekmē. Ceļu policisti aizturējuši 19963 vadītājus, kuri vadīja transportu alkohola ietekmē. Gada laikā 2106 vadītāji atkārtoti aizturēti pie stūres alkohola ietekmē (1.15. tabula)

 

1.15. tabula. AIZTURĒTO TRANSPORTA VADĪTĀJU SKAITS, KURI VADĪJUŠI TRANSPORTU ALKOHOLA IETEKMĒ*
absolūtos skaitļos

   1996 1997 1998
AIZTURĒTO TRANSPORTA VADĪTĀJU SKAITS, KURI VADĪJUŠI TRANSPORTU ALKOHOLA IETEKMĒ – KOPĀ 17803 18283 19963
tajā skaitā:         
  • ar tiesībām
14046 14447 15602
  • bez tiesībām
3757 3836 4361
  • Rīgā
3813 3346 3095
TRANSPORTA VADĪTĀJU SKAITS, KURIEM ATŅEMTAS TIESĪBAS PAR VADĪŠANU ALKOHOLA IETEKMĒ 2892 2553 2557
  • tajā skaitā Rīgā
684 602 508
* Iekšlietu ministrijas Ceļu policijas pārvaldes dati

Ceļu policijas speciālisti uzskata, ka policistiem izdodas aizturēt tikai vidēji katru desmito iereibušo šoferi.

 

1.2.4. Saslimstība ar alkohola psihozēm

Saslimstība ar alkohola psihozēm ir svarīgs indikators, kurš norāda uz alkohola patēriņa tendencēm valstī (1.5. diagramma).

 

1.5. diagramma. SASLIMSTĪBA AR ALKOHOLA PSIHOZĒM
uz 100 000 iedzīvotājiem UN ABSOLŪTAIS ALKOHOLS litros uz 1 iedzīvotāju

 

1998. gadā narkoloģiskā dienesta ambulatoriskajās iestādēs un kabinetos pieaugusi reģistrētā saslimstība ar alkohola psihozēm. Reģistrēti 955 slimnieki ar pirmo reizi mūžā uzstādītu alkohola psihozes diagnozi jeb 38.9 gadījumi uz 100 000iedzīvotājiem (1997. gadā 861 jeb 34.7 uz 100 000 iedzīvotājiem).

Pieaudzis arī no stacionāriem izrakstīto alkohola psihožu slimnieku skaits – 2854 jeb 116.1 gadījums uz 100 000 iedzīvotājiem (1997.gadā – 2395 jeb 96.6 uz 100 000 iedzīvotājiem) (1.6. diagramma).

 

1.6. diagramma. NO STACIONĀRIEM IZRAKSTĪTIE ALKOHOLA PSIHOŽU SLIMNIEKI
uz 100 000 iedzīvotājiem

Saslimstības pieaugums ar alkohola psihozēm un mirstības pieaugums no ievainojumiem, saindēšanās un citām ārējās iedarbes sekām (1.7. diagramma) ļauj secināt, ka ir pieaudzis nereģistrētā alkohola patēriņš.

 

1.7. diagramma. SASLIMSTĪBA AR ALKOHOLA PSIHOZĒM UN MIRSTĪBA NO IEVAINOJUMIEM, SAINDĒŠANĀS UN CITĀM ĀRĒJĀS IEDARBES SEKĀM
uz 100 000 iedzīvotājiem

Pamatojoties uz pētījumiem, kuros dotas formulas kopīgā alkohola patēriņa aprēķinam, pamatojoties uz nedabīgā nāvē mirušo skaita un alkohola psihožu skaita dinamiku (žurnāls “Latvijas Ārsts”, 1995.gada Nr.1., 1996.gada Nr.7.-8.), Narkoloģijas centra speciālisti aprēķinājuši, ka 1998.gadā patērēti apmēram 14.2 litri absolūtā alkohola uz 1 iedzīvotāju (1997. gadā – 12 litri).

Nedaudz samazinājies sieviešu īpatsvars saslimušo vidū ar alkohola psihozēm, bet pieaudzis sieviešu īpatsvars pirmreizējo alkoholisma slimnieku vidū (1.16. tabula).

 

1.16. tabula. SIEVIEŠU ĪPATSVARS PIRMREIZĒJO ALKOHOLA PSIHOŽU UN ALKOHOLISMA SLIMNIEKU VIDŪ

   Sieviešu skaits (%)
   no pirmreizēji saslimušajiem ar alkohola psihozēm no pirmreizējo alkoholisma slimnieku skaita
1993 18.6 12.6
1994 19.0 16.7
1995 21.0 16.6
1996 24.0 22.0
1997 22.3 22.7
1998 20.1 23.4

1998. gadā samazinājies atkārtoto alkohola psihožu slimnieku (kuri gada laikā ārstējušies stacionārā 2 un vairāk reizes) īpatsvars – 57% gadījumu no stacionāra izrakstītiem (1997. gadā – 64%). Tomēr šādu alkohola psihožu slimnieku ir daudz un būtu īpaši jāseko tam, vai ir darīts viss iespējamais pirmreizējo slimnieku motivēšanai un nopietnai ārstēšanai pēc psihotiskā stāvokļa kupēšanas.

Visvairāk pirmreizējo alkohola psihožu gadījumu reģistrēti Daugavpils pilsētā un rajonā, Krāslavas rajonā, Jelgavas un Liepājas pilsētās un rajonos, un Rīgā (1.17. tabula, 1.8. diagramma).

Valmierā alkohola psihožu gadījumi nav reģistrēti – ne jau tāpēc, ka to nebija, bet tādēļ, ka nepietiekoša ir saikne starp ambulatorisko dienestu un stacionāru, kā arī traucē ambulatoriskā dienesta vājais finansējums un nodrošinātība ar augsta līmeņa speciālistiem.

 

1.17. tabula. SASLIMSTĪBA AR ALKOHOLA PSIHOZĒM UN SLIMNIEKU KONTINGENTI UZ 1998. GADA BEIGĀM

   Ar pirmo reizi dzīvē uzstādītu diagnozi Kontingenti uz gada beigām
   absolūtos skaitļos uz 100 000 iedzīvotājiem absolūtos skaitļos uz 100 000 iedzīvotājiem
L A T V I J A 955 38.85 2713 110.4
Rīga 408 50.62 1071 132.92
Daugavpils 77 66.08 248 212.82
Jelgava+raj. 69 64.88 208 192.75
Jūrmala 26 44.09 53 89.87
Liepāja+raj. 83 56.68 441 301.13
Rēzekne+raj. 19 22.88 40 48.17
Ventspils+raj. 3 4.95 4 6.59
Rajoni:
Aizkraukles 2 4.69 2 4.69
Alūksnes 7 25.72 7 25.72
Balvu 3 9.52 3 9.52
Bauskas 19 36.71 66 127.52
Cēsu 5 8.13 12 19.51
Daugavpils 38 85.56 78 175.63
Dobeles 11 26.82 28 68.26
Gulbenes 3 10.28 7 23.98
Jēkabpils 19 33.13 27 47.07
Krāslavas 29 76.39 50 131.71
Kuldīgas 7 18.21 12 31.22
Limbažu 2 4.91 33 81.06
Ludzas 2 5.17 7 18.10
Madonas 3 6.30 21 44.12
Ogres 17 26.73 39 61.33
Preiļu 14 33.39 45 107.32
Rīgas 44 30.31 81 55.79
Saldus 4 10.25 10 25.63
Talsu 9 18.20 70 141.56
Tukuma 7 12.65 9 16.26
Valkas 16 45.43 27 76.67
Valmieras 0 - 0 -

 

1.8. diagramma. SASLIMSTĪBA* AR ALKOHOLA PSIHOZĒM
pilsētās un rajonos uz 100 000 iedzīvotājiem


* saslimstība pēc pirmo reizi mūžā dispanserizēto skaita

 

Pēc datiem no stacionāros ārstēto slimnieku datubāzes 1998. gadā narkoloģiskajos stacionāros ārstējās 6 slimnieki ar alkohola psihozes diagnozi no Valmieras.

Vislielākie alkohola psihožu slimnieku kontingenti 1998. gada beigās bija Liepājas pilsētā un rajonā (gandrīz 3 reizes pārsniedzot vidējo rādītāju!), Daugavpilī, Jelgavas pilsētā un rajonā, Daugavpils rajonā, Rīgā, Krāslavas, Bauskas un Talsu rajonos (1.17. tabula, 1.9. diagramma).

Svarīgi novērtēt arī dinamiku pēdējos gados alkohola psihožu slimnieku kontingentos valstī uz gada beigās esošo alkohola psihožu skaitu (1.18. tabula).

 

1.18. tabula. ALKOHOLA PSIHOŽU SLIMNIEKU KONTINGENTI
(SLIMNIEKU SKAITS UZ GADA BEIGĀM LATVIJĀ)

   1994 1995 1996 1997 1998
Absolūtos skaitļos 2585 3084 2236 2284 2717
Uz 100 000 iedzīvotājiem 101,0 122,0 89,4 92,1 110,4

 

Alkohola psihožu slimnieku kontingenti jeb slimnieku skaits, kuri ar šādu diagnozi ir ambulatoro narkologu novērošanā uz atskaites gada beigām, parāda kopējo gada laikā saslimušo alkohola psihožu slimnieku skaitu (slimnieki ar pirmo reizi mūžā uzstādītu diagnozi + slimnieki, kuri jau bijuši uzskaitē ar citu, visbiežāk – alkoholisma diagnozi).

Redzam, ka 1998. gads bijis otrais visnelabvēlīgākais – tikai 1995. gadā bija vairāk alkohola psihožu slimnieku.

 

1.9. diagramma. UZSKAITĒ SASTĀVOŠO ALKOHOLA PSIHOŽU SLIMNIEKU KONTINGENTI 1998. GADĀ
pilsētās un rajonos uz 100 000 iedzīvotājiem

 

1.2.5. Saslimstība ar alkoholismu

Saslimstība ar alkoholismu (neskaitot alkohola psihozes) pieaugusi, salīdzinot ar 1997. gadu. 1998. gadā reģistrēti 1672 alkoholisma slimnieki ar pirmo reizi mūžā uzstādītu diagnozi jeb 68 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem (1997. gadā – 1589 jeb 64 uz 100 000 iedzīvotājiem).

Visvairāk pirmo reizi mūžā reģistrēto alkoholisma slimnieku bija Ventspils, Rēzeknes, Daugavpils un Jelgavas pilsētās un rajonos, Bauskas, Valkas, Saldus un Rīgas rajonos (1.19. tabula,1.10. diagramma).

Kā nepietiekams jāatzīmē narkoloģiskā ambulatoriskā dienesta darbs Gulbenes, Alūksnes un Valmieras rajonos, kur reģistrēts sekojošs skaits pirmreizējo alkoholisma slimnieku: Gulbenes rajonā – 0, Alūksnes rajonā – 2 un Valmieras rajonā – 4. Bet pēc datiem no narkoloģiskos stacionāros ārstēto slimnieku datubāzes no Gulbenes rajona ārstējušies 27, no Alūksnes rajona – 83, bet no Valmieras rajona – 82 slimnieki.

Uzskaitē sastāvošo alkoholisma slimnieku skaits uz atskaites gada beigām (kontingenti) atspoguļoti 1.19. tabulā un 1.11. diagrammā.

Alkoholisma slimnieku skaits 1998. gada beigās, kuri atradās ambulatorisko narkoloģisko kabinetu uzskaitē, bija 32454 jeb 1320 uz 100 000 iedzīvotājiem; tas ir nedaudz mazāk kā 1997. gadā – 33257 jeb 1341 uz 100 000 iedzīvotājiem. Ievērojot, ka reģistrētā saslimstība ir pieaugusi , kontingenti samazinājušies, palielinoties no uzskaites noņemto slimnieku skaitam. 1998. gadā noņemti 4149 slimnieki, 1997. gadā – 3698.

No 4149 no uzskaites noņemtajiem 1998. gadā, 1362 slimnieki noņemti no uzskaites sakarā ar izveseļošanos (stabilu stāvokļa uzlabošanos), bet 520 – miruši. 1997. gadā – 814 slimnieki noņemti no uzskaites sakarā ar izveseļošanos, bet 766 miruši.

Atšķirības pilsētās un rajonos uzskaitē esošo slimnieku kontingentos un arī citos slimnieku kustības rādītājos (uzņemti, noņemti) lielā mērā nosaka narkoloģisko kabinetu nodrošinājums ar personālu un personāla darba aktivitāte.

 

1.19. tabula. SASLIMSTĪBA AR ALKOHOLISMU UN SLIMNIEKU KONTINGENTI UZ 1998. GADA BEIGĀM

   Ar pirmo reizi dzīvē uzstādītu diagnozi Kontingenti uz gada beigām
   absolūtos akaitļos uz 100 000 iedzīvotājiem absolūtos skaitļos uz 100 000 iedzīvotājiem
L A T V I J A 1672 68.01 32454 1320.13
Rīga 439 54.47 6756 838.22
Daugavpils 119 102.12 1306 1120.74
Jelgava+raj. 180 169.24 2789 2622.35
Jūrmala 34 57.65 661 1120.81
Liepāja+raj. 94 64.19 1806 1233.22
Rēzekne+raj. 210 252.92 2551 3072.35
Ventspils+raj. 49 80.78 330 544.01
Rajoni:
Aizkraukles 22 51.59 337 790.23
Alūksnes 2 7.35 251 922.29
Balvu 6 19.03 503 1595.36
Bauskas 65 125.59 1080 2086.75
Cēsu 15 24.39 621 1009.59
Daugavpils 62 139.60 651 1465.82
Dobeles 22 53.63 645 2059.97
Gulbenes 0 - 268 917.90
Jēkabpils 6 10.46 1004 1750.44
Krāslavas 18 47.42 600 1580.57
Kuldīgas 16 41.63 555 1444.11
Limbažu 21 51.58 114 280.02
Ludzas 12 31.04 503 1300.95
Madonas 6 12.61 806 1693.28
Ogres 37 58.19 537 844.49
Preiļu 6 14.31 519 1237.75
Rīgas 101 69.57 2883 1985.71
Saldus 30 76.68 659 1688.79
Talsu 12 24.27 312 630.94
Tukuma 38 68.65 461 832.87
Valkas 30 85.18 1344 3816.23
Valmieras 4 6.60 1009 1663.62

 

1.10.. diagramma. SASLIMSTĪBA* AR ALKOHOLISMU 1998. GADĀ
pilsētās un rajonos uz 100 000 iedzīvotājiem

 
* saslimstība pēc pirmo reizi mūžā dispanserizēto skaita

 

1.11. diagramma. UZSKAITĒ SASTĀVOŠO ALKOHOLISMA SLIMNIEKU KONTINGENTI 1998. GADĀ
pilsētās un rajonos uz 100 000 iedzīvotājiem

 

 

1.2.6. Izplatība un sekas nepilngadīgo vidū

Pieaudzis nepilngadīgo skaits, kuri bija ambulatoro narkologu novērošanā uz 1998. gada beigām ar alkoholisma un ar alkohola pārmērīgas lietošanas diagnozēm, bet 1998. gadā nebija reģistrēti nepilngadīgie ar alkohola psihozi (1.20. tabula).

 

1.20. tabula. PUSAUDŽU SKAITS, KURIEM DIAGNOSTICĒTS ALKOHOLISMS, ALKOHOLA PSIHOZES UN PĀRMĒRĪGS ALKOHOLA LIETOŠANAS FAKTS

   Alkoholisms Alkohola psihozes Alkohola pārmērīga lietošana
1996 8 3 193
1997 14 4 253
1998 19 - 423

Savukārt, pēc datiem par izrakstītiem no stacionāriem – bija 5 bērni un pusaudži ar alkohola psihozes diagnozi (1997.gadā – 4), 34 bērni un pusaudži ar alkoholisma diagnozi (1997.gadā – 40).

Alkohola lietošanas sociālās un bioloģiskās sekas nepilngadīgo vidū redzam arī no datiem par satiksmes negadījumiem un noziedzību (1.9., 1.13. tabulas).

 

1.3. APTAUJA

Latvijas ALNA padome 1998. gadā veica 4000 strādājošo anketēšanu par alkohola lietošanu četros Latvijas uzņēmumos PHARE finansiālā projekta “Alkohola problēmgrupu identifikācija Latvijas uzņēmumos” ietvaros.

Aptauju veica dažādos Latvijas rajonos. Lai izvēlētos piemērotākos uzņēmumus, tika veidots neliels konkurss. Atsaucīgākie izrādījās tie uzņēmumi, kuros ir aktīvas arodbiedrības.

Katrā uzņēmumā izveidoja aktīvistu grupu, kuras uzdevums bija izplatīt un saņemt aizpildītas aptaujas anketas, un nodrošināt informācijas anonimitāti.

Pētījums notika uzņēmumos – Rīgā, Kurzemē un Latgalē. Uzņēmumos tika veikta anonīma darbinieku aptauja, izmantojot Pasaules Veselības Organizācijas izveidotā AUDIT (The Alcohol Use Disorder Identification Test) anketas, kas satur 10 jautājumus par alkohola lietošanu, kā arī jautājumus par respondentu dzimumu un vecumu.

Rezultātu izvērtēšana pamatojās uz t.s. alkohola devu lietošanas biežumu. Viena deva ir alkoholiskā dzēriena daudzums, kas satur 15 g absolūtā alkohola. Piemēram, 1 pudele (0.5 litri) gaišā alus, 1 glāze (150 g ) vīna utt.

Par alkohola problēmgrupu tika uzskatīti respondenti, kas aptaujā ieguva 9 un vairāk punktu.

Problēmgrupā ietilpst kā alkohola atkarīgie cilvēki, tā arī tie, kuriem alkohola lietošana tuvojas bīstamai robežai – atkarībai.

Rezultāti.

16.3% respondentu alkoholu nelieto vispār.

Problēmgrupā ietilpst

12.6% Rīgā strādājošie,
21.0% Kurzemē strādājošie,
28.9% Latgalē strādājošie.
Vismazāk problēmgrupā pārstāvēta vecuma grupa – 25 gadi un mazāk. Visvairāk – 40.5% - vīriešu problēmgrupā ir vecumā no 36 līdz 45 gadiem. Sieviešu saslimstība pa vecuma grupām izplatīta vienmērīgāk. Sievietes, kuras jaunākas par 25 gadiem, problēmgrupā ir gandrīz 3 reizes vairāk (20.4%) kā vīrieši šajā vecumā (7.9%). Satraucoši ir rādītāji Latgalē, jo 67% no visām problēmgrupas sievietēm strādā tieši Latgalē. Daudz alkohola tiek lietots vecumgrupā no 46 gadiem un vairāk. Tas varētu norādīt uz sociālo spriedzi pirmspensijas vecumā.

 

 

 

2. NARKOTISKO UN PSIHOTROPO VIELU LIETOŠANAS IZPLATĪBA UN SEKAS

Narkotiku kontroles un narkomānijas apkarošanas koordinācijas komisijas sekretariāts savā ikgadējā informatīvā materiālā vērtējis situāciju valstī sekojoši.

Narkotisko un psihotropo vielu lietošanas un izplatības saistītās tendences, kas raksturīgas pasaulē un sevišķi Eiropas valstīs, 1998. gadā pilnībā vērojamas arī Latvijā. Tiek vērtēts, ka valstī ir aptuveni 5000 – 8000 no narkotiskām un psihotropām vielām atkarīgu cilvēku no kopējā aptuveni 20 000 lielā narkotiku lietotāju skaita.

Kaut arī kopējais narkotisko un psihotropo vielu lietotāju skaits vēl nav ļoti liels, tomēr pēdējā laikā novērotās tendences rada pamatu nopietnām bažām, jo narkotisko un psihotropo vielu patēriņš ir cieši saistīts ar cilvēku sociālpsiholoģisko neaizsargātību, bieži ar smago ekonomisko situāciju valstī, kas ir pamats prostitūcijai, daudzām nelabvēlīgām ģimenēm, kad bērni ir “uz ielas”. Bet īpaši tas saistīts ar noziedzību. Narkotisko un psihotropo vielu nelegālās aprites tirgū ienāk jaunu veidu narkotikas, vielu lietošanā tiek iesaistītas arvien jaunāka vecuma lietotāju grupas. Būtiski pieaug ar narkotisko un psihotropo vielu apriti saistītā noziedzība, kas iegūst arvien vairāk organizētu raksturu.

 

2.1. INFORMĀCIJAS SISTĒMA PAR NARKOTIKĀM

Informācijas sistēma par narkotikām valstī veidojās pēdējos gados saskaņā ar Nacionālo narkotiku apkarošanas programmu 1997. –1998. gadam.

Profesionāļu apmācība un pirmās aktivitātes sākās jau 1994. gadā, kad Latvija iesaistījās Eiropas Savienības PHARE Daudzvalstu Narkotiku Programmas projektā “Informācijas sistēmas par narkotikām”. Projekts 1999. gada februārī ir noslēdzies un šobrīd sagatavošanas procesā atrodas nākošais etaps, kurā Eiropas Savienības kandidātvalstu struktūras, kuras atbild par narkotiku informāciju, sadarbosies tieši ar Eiropas Monitoringa Centru par Narkotikām un Narkotiku Atkarību (EMCDDA) Lisabonā. Paredzēts, ka šī sadarbība turpināsies vēl 1999. gadā.

PHARE Projekta “Informācijas sistēmas par narkotikām” galvenie rezultāti ir sekojoši:

  • izveidots Eiropas Savienības kandidātvalstu Nacionālo Fokālo Punktu par narkotikām tīkls, kurš savstarpēji saistīts ar elektronisko sakaru palīdzību (domin fad.phare.org) un ar Eiropas Savienības Nacionālo Fokālo Punktu tīklu – REITOX ar Monitoringa centru (EMCDDA) Lisabonā; Latvijā Nacionālā Fokālā Punkta funkcijas veic Narkoloģijas centrs;
  • izveidoti divi instrumenti kopīgi ar Eiropas Savienības valstu informācijas sistēmām par narkotikām:

noteikta parauga detalizēta Shēma par informācijas avotiem un informācijas plūsmu valstīs (Information Map); eksperti, kuri bija kopīgi gan PHARE valstīm (ES kandidātvalstis), gan ES valstīm, izvērtēja un akceptēja galvenos informācijas avotus; Latvijā akceptēti 7 epidemioloģiskie informācijas avoti,

Nacionālais pārskats (National Report), kura sagatavošanā izmantota tāda pati struktūra, kuru izmanto Eiropas Savienības valstis; uz šo Nacionālo pārskatu pamata 1998. gadā Eiropas Monitoringa centra (EMCDDA) ziņojumā par narkotiku problēmām Eiropas Savienībā pirmo reizi publicēta īpaša sadaļa stāvokļa analīzei mūsu reģionā – Centrālās un Austrumeiropas valstīs;

Latvijas Nacionālā ziņojuma adrese Internetā

www.fad.phare.org/dis/txt/upload/documents.shtml

  • reģionālos, nacionālos semināros un mācību vizītēs apmācīti profesionāļi, kuri sagatavoti strādāt atbilstoši Eiropas Savienības narkotiku informācijas tīkla institūciju prasībām.

 

2.2. SITUĀCIJAS VĒRTĒJUMS VALSTĪ

Narkotiku kontroles un narkomānijas apkarošanas koordinācijas komisijas sekretariāts katru gadu izstrādā informatīvu materiālu par narkomānijas un narkotisko un psihotropo vielu nelegālās aprites apkarošanas situāciju valstī, kurā tiek apkopoti Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja (NAB), Labklājības ministrijas Narkoloģijas centra, valsts un pašvaldību narkoloģisko iestāžu un kabinetu, kā arī Valsts policijas Ekspertīžu centra un Valsts AIDS profilakses centra analīzes un citi dati.

 

2.2.1. Medicīnas iestāžu - narkoloģiskā dienesta dati

Pēc narkoloģiskā dienesta datiem 1998. gadā ir pieaudzis gan reģistrēto un aprūpē esošo atkarīgo personu skaits (kontingenti), gan arī to personu skaits, kuri lietojuši minētās vielas, nodarot kaitējumu savai veselībai (2.1. tabula, 2.1. diagramma).

 

2.1. tabula. NARKOLOĢISKĀ DIENESTA UZSKAITĒ ESOŠO SLIMNIEKU UN LIETOTĀJU SKAITS
absolūtos skaitļos 

   1994 1995 1996 1997 1998
Narkotisko un psihotropo vielu atkarības slimnieki 781 804 904 992 1080
Narkotisko un psihotropo vielu lietotāji ar veselībai kaitīgām sekām 303 485 613 746 890



2.1. diagramma.
REĢISTRĒTIE NARKOTISKO UN PSIHOTROPO VIELU ATKARĪBAS SLIMNIEKI (KONTINGENTI) UN SLIMNIEKI AR PIRMO REIZI MŪŽĀ UZSTĀDĪTU DIAGNOZI (SASLIMSTĪBA)
uz 100 000 iedzīvotājiem

Atkarības slimnieku kontingentu struktūrā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, redzam ievērojamu pieaugumu opiātu atkarīgo grupā un nelielu pieaugumu miega līdzekļu un inhalantu atkarīgo grupā (2.2. tabula).

Atkarības slimnieku kontingentos vislielāko īpatsvaru sastāda slimnieki ar opiātu (49.5%), inhalantu (17.8%), amfetamīnu (17.5%) un ar vairāku vielu (poli) atkarību (2.2. diagramma).

 

2.2. tabula. NARKOTISKO UN PSIHOTROPO VIELU ATKARĪBAS SLIMNIEKU KONTINGENTU SADALĪJUMS PĒC VIELU GRUPĀM
absolūtos skaitļos - reģistrētie uz gada beigām

Vielu grupas 1994 1995 1996 1997 1998
Opiāti 335 339 389 419 534
Kannabis (kaņepju) 5 5 7 12 10
Sedatīvie un miega līdzekļi 40 34 37 46 49
Kokaīns - - - - 1
Amfetamīni 215 221 232 209 189
Halucinogēni - - - 15 9
Inhalanti 66 62 104 183 192
Daudzas narkotiskās un citas psihoaktīvās vielas 120 143 135 108 96
Kopā 781 804 904 992 1080



2.2. diagramma
. NARKOTISKO UN PSIHOTROPO VIELU ATKARĪBAS SLIMNIEKU (KONTINGENTU) SADALĪJUMS
pēc vielu grupām 1998.gada beigās

KOPĀ 1080

 

Slimnieku kontingentu sadalījums (attiecība) pēc dzimuma ir 3.9 vīrieši / 1 sieviete ar sekojošām amplitūdām:

    • vecuma grupā līdz 20 gadiem šī attiecība ir 10 vīrieši / 1 sieviete, bet vecuma grupā 25 -29 gadi tikai 2.9 vīrieši / 1 sieviete; šajā vecuma grupā ir arī visvairāk reģistrēto atkarības slimnieku (~ 20%) un nedaudz mazāk vecuma grupā 30 -34 gadi.

Pēc narkotiku ievadīšanas ceļa (veida) atkarības slimnieki sadalās sekojoši:

injicējot 66.0%
smēķējot 1.5%
iekšķīgi (ēdot, dzerot) 10.0%
iešņaucot 0.5%
ieelpojot (inhalācijas) 17.5%
citi veidi vai kombinējot vairākus veidus 4.5%

Analizējot narkotisko un psihotropo vielu lietotāju ar veselībai kaitīgām sekām kontingentus (lietotāju kontingenti), mēs redzam īpaši strauju pieaugumu (vairāk kā 2 reizes) kannabis (marihuanas un hašiša) un opiātu grupās (2.3. tabula).

 

2.3. tabula. NARKOTISKO UN PSIHOTROPO VIELU LIETOTĀJIAR VESELĪBAI KAITĪGĀM SEKĀM -LIETOTĀJU KONTINGENTI
absolūtos skaitļos - reģistrētie uz gada beigām

   1997 1998
Opiāti 90 120
Kannabis (kaņepju) 58 141
Sedatīvie un miega līdzekļi 74 90
Kokaīns 2 -
Amfetamīni 90 95
Halucinogēni 80 99
Inhalanti 295 304
Daudzas narkotiskās un citas psihoaktīvās vielas 57 41
Kopā 746 890

Narkotisko un psihotropo vielu lietotāju kontingentu vidū vīriešu un sieviešu attiecības ir 4.4 / 1.

Visvairāk lietotāju ir šādās vecuma grupās:

15 - 19 gadi 368 personas jeb 41%
līdz 15 gadiem 198 personas jeb 22%
20 - 24 gadi 116 personas jeb 13%

Pēc vielu ievadīšanas ceļa (veida) lietotāji sadalās sekojoši:

ieelpojot (inhalācijas) 36%
iekšķīgi (ēdot, dzerot) 22.5%
injicējot 18%
smēķējot 15%
iešņaucot 0.5%
citi veidi vai kombinējot vairākus veidus 8%

Slimnieki un lietotāji ar pirmo reizi mūžā uzstādītu diagnozi (saslimstība)

Pirmo reizi mūžā uzstādīto diagnožu skaitu gada laikā varētu raksturot kā visdinamiskāko stāvokļa raksturotāju. Šis rādītājs mums parāda īpašu opiātu grupas atkarības slimnieku īpatsvara pieaugumu (2.4. tabula):

41.0% - 1997.gadā, 61.7% - 1998.gadā (2.3. diagramma)

un arī opiātu lietotāju skaita pieaugumu ar veselībai kaitīgām sekām:

1997.gadā reģistrēti 27 gadījumi,

1998.gadā reģistrēti 42 gadījumi.

Kannabis lietotāju skaits, salīdzinot ar 1997.gadu, pieaudzis vairāk kā 2 reizes (2.5. tabula):

1997.gadā - 29 gadījumi,

1998.gadā - 65 gadījumi.

 

2.4. tabula. NARKOLOĢISKĀ DIENESTĀ PIRMO REIZI MŪŽĀ REĢISTRĒTO ATKARĪBAS SLIMNIEKU SADALĪJUMS PĒC VIELU GRUPĀM
absolūtos skaitļos 

   1994 1995 1996 1997 1998
Opiāti 34 34 79 66 121
Kannabis (kaņepju) - - - 5 3
Sedatīvie un miega līdzekļi 2 4 7 4 2
Kokaīns - - - - 1
Amfetamīni 24 32 33 15 13
Halucinogēni - - - 4 3
Inhalanti 3 11 46 46 42
Daudzas narkotiskās un citas psihoaktīvās vielas 8 11 10 21 11
Kopā 71 102 178 161 196


2.3. diagramma.
SLIMNIEKU AR 1998.GADĀ PIRMO REIZI MŪŽĀ UZSTĀDĪTU DIAGNOZI SADALĪJUMS
pēc vielu lietošanas tipiem

KOPĀ 196

 

2.5. tabula. PERSONAS, KURAS PIRMO REIZI MŪŽĀ REĢISTRĒTAS KĀ NARKOTISKO UN PSIHOTROPO VIELU LIETOTĀJI AR VESELĪBAI KAITĪGĀM SEKĀM
absolūtos skaitļos

Vielu grupas 1997 1998
Opiāti 27 42
Kannabis (kaņepju) 29 65
Miega līdzekļi 28 30
Amfetamīni 16 20
Halucinogēni 44 27
Inhalanti 103 95
Daudzas narkotiskās un citas psihoaktīvās vielas 26 12
Kopā 273 291

Narkoloģiskos stacionāros ārstēto slimnieku skaits nedaudz palielinājies salīdzinot ar 1997. gadu (2.6. tabula).

Redzam pieaugumu opiātu grupas slimnieku vidū (salīdzinot ar 1997.gadu slimnieku skaits pieaudzis par 36%).

Citu vielu grupu atkarības slimnieki stacionāros ārstējušies mazāk kā iepriekšējā gadā.

Stacionāros ārstējās 93 sievietes (13.4% no kopējā slimnieku skaita), 118 bērni un pusaudži (17% no ārstēto kopskaita).

Vairāk kā 3 reizes pieaudzis to slimnieku skaits, kuri ārstējušies narkoloģiskos stacionāros psihotiskos stāvokļos narkotisko un psihotropo vielu lietošanas dēļ: 1997.gadā - 33 slimnieki, tajā skaitā - 16 bērni un pusaudži, bet 1998.gadā - 103 slimnieki, tajā skaitā - 11 bērni un pusaudži.

 

2.6. tabula. NARKOLOĢISKOS STACIONĀROS ĀRSTĒTO NARKOMĀNIJAS UN PSIHOTROPO VIELU ATKARĪBAS SLIMNIEKU SADALĪJUMS PĒC LIETOTO VIELU GRUPĀM
absolūtos skaitļos

Vielu grupas 1994 1995 1996 1997 1998
Opiāti 238 237 276 353 480
Amfetamīni 34 27 39 36 33
Inhalanti 8 6 118 158 101
Sedatīvās vielas un miega līdzekļi 7 8 14 22 20
Kannabis (kaņepju) 3 2 2 9 7
Halucinogēni 2 2 2 8 2
Kokaīns -- -- -- 11 2
Daudzu un citu psihoaktīvo vielu grupa 56 43 36 85 47
Visu vielu grupas – kopā 348 325 478 672 692

 

2.2.2. Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja dati

1998.gadā Latvijā reģistrēto noziegumu skaits, kas saistīts ar narkotikām, ir samazinājies (2.7. tabula).

Šis kopējais reģistrēto noziegumu skaits valstī veidojies, pieaugot noziegumu skaitam valsts reģionos un samazinoties Rīgas pilsētā.

 

2.7. tabula. AR NARKOTIKĀM SAISTĪTO REĢISTRĒTO NOZIEGUMU SKAITS LATVIJĀ
absolūtos skaitļos 

1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998
205 231 279 271 362 433 395

1998.gads narkotiku tirgū iezīmējās ar strauju heroīna izplatību un atbilstoši jauna dīleru tīkla izveidošanos, kā arī ar narkotiku lietotāju pieplūdumu, starp kuriem nozīmīga daļa ir bijušie kannabis lietotāji (2.8., 2.9. tabulas).

1998.gadā pie kriminālatbildības saukta 291 persona (1997.gadā - 311):

no tām 1998.gadā - 218 vīrieši un 73 sievietes (1997.gadā -219 vīrieši un 92 sievietes).

 

2.8. tabula. PIE KRIMINĀLATBILDĪBAS SAUKTO PERSONU SADALĪJUMS PĒC NACIONĀLĀ SASTĀVA
absolūtos skaitļos 

   1997 1998
Kopā 311 291
tajā skaitā:      
krievi 197 161
latvieši 65 61
čigāni 27 37
lietuvieši 12 11
baltkrievi 8 3
ukraiņi 7 5
igauņi 4 3



2.9. tabula.
PIE KRIMINĀLATBILDĪBAS SAUKTO PERSONU SADALĪJUMS PĒC NARKOTIKU VEIDIEM
absolūtos skaitļos 

Vielu grupas Skaits
Opiāti 117
tajā skaitā heroīns 24
Kannabis 59
Efedrīns, efedrons 44
Kombinētās narkotikas 40
Amfetamīni 18
LSD 1
Kokaīns 1
Psihotropās vielas 11

1998.gadā ir pieauguši konfiskāciju apjomi atsevišķām narkotiskām un psihotropām vielām (heroīns, amfetamīns, kokaīns).

1998.gadā kopā konfiscētas narkotiskās un psihotropās vielas par kopējo summu ~ Ls 89 660 (summa rēķināta pēc mazumtirdzniecības cenām melnajā tirgū).

 

2.10. tabula. NARKOTIKU APKAROŠANAS BIROJA KONFISCĒTĀS NARKOTISKĀS UN PSIHOAKTĪVĀS VIELAS

   1994 1995 1996 1997 1998
Magoņu salmi kg 232 123.6 104.7 85.74 192.28
Magoņu salmu ekstrakts l 32.77 42.47 89.43 132.76 64.81
Jēlopijs g 868.3 4.87 3.33 230.49 755.03
Marihuāna kg 1.45 10.596 7.93 21.95 2.48
Hašišs g 1005.8 1487.2 1497 645.93 3150.00
Efedrīns kg 1.992 1.574 1.338 3.104 0.346
Efedrons ml 1867.2 884.9 858.4 290.8 938.3
MDA g 1.14 259.8 0.77 13.19 -
MDA tab 0 0 0 0 1640
MDMA (ecstasy) tab. 0 0 0 23 11
MDEA, MBDB g 0 0 2.08 7.04 16.67
Amfetamīns g 0 0 45.09 288.0 415.38
Amfetamīns tab 0 0 0 0 353
Amfetamīns+kofeīns gr 0 0 0 0 26.28
Amfetamīns+kofeīns tab 0 0 0 0 667
Amfetamīna šķidrums ml 0 0 0 1.3 1700
LSD gab 0 0 16 205 58
Kokaīns g 0 12 12.21 23.98 62.51
Heroīns g 0 194.33 0 10.81 98.15
Medicīnisks preparāts, kas satur narkotiskas vielas ml 9 100 1244 5112 300.9
Solutāns ml 0 0 845 1444 9200
Psihotropo preparātu tabletes 0 0 7133 20830 11244

Narkotiku cenu dinamika “melnajā tirgū” (2.11. tabula) liecina par ļoti ievērojamu heroīna piedāvājuma pieaugumu.


2.11. tabula.
NARKOTIKU VAIRUM - UN MAZUMTIRDZNIECĪBAS CENAS “MELNAJĀ TIRGŪ”

   1997 1998
   Mazumtirdzniecības cenas Ls Vairumtirdzniecības cenas Ls Mazumtirdzniecības cenas Ls Vairumtirdzniecības cenas Ls
Magoņu salmi 1 glāze 3 1.50 3-5 2
Heroīns deva (0.05-0.1 g) 50 35 10 4
Hašišs 1g 10 4.50 8-10 3-4.50
Kokaīns 1 g 60-70 50 50 35
Efedrīns 1 g 5 2-3 8-10 4-5
Ecstasy 1 gab 8 3-4 6-8 3-4
LSD 1 gab 10 7 8-10 5
Marihuāna 1 cigarete 1 0.8 1 0.7
Amfetamīns 1 g 15-20 8-10 12-20 6-10

Pēdējo gadu laikā tiek novērots straujš aizturēto autovadītāju skaita pieaugums, kuri vadījuši transporta līdzekļus narkotisko un psihotropo vielu ietekmes stāvoklī (2.12., 2.13. tabulas).

1998.gadā 44 transporta līdzekļu vadītājiem klīniski un laboratoriski diagnosticēts narkotisko un psihotropo līdzekļu ietekmes stāvoklis (1996. gadā – 11, 1997. gadā – 24 gadījumi).

 

2.12. tabula. AIZTURĒTO TRANSPORTA LĪDZEKĻU VADĪTĀJU SADALĪJUMS PA VECUMA GRUPĀM
absolūtos skaitļos

Vecumgrupas Skaits
Vecumā līdz 20 gadiem 9
21 – 25 13
26 –30 7
31 – 35 9
36 – 40 2
41 – 45 3
46 – 50 1
Kopā 44

 

2.13. tabula. AIZTURĒTO VADĪTĀJU SADALĪJUMS PĒC LIETOTĀM NARKOTISKĀM UN PSIHOTROPĀM VIELĀM
absolūtos skaitļos

Lietotās vielas 1996 1997 1998
Kannabis 3 9 7
Vairākas narkotiskās vielas 2 4 24
Narkotiskās + psihotropās vielas 4 6 6
Opiāti 0 2 2
Efedrons 1 0 1
Psihotropās vielas 1 3 2
Kokaīns 0 0 1
Amfetamīns 0 0 1
Kopā 11 24 44

Kannabis grupas narkotikas (marihuāna vai hašišs) bija viens no biežāk konstatētiem komponentiem vairāku narkotisko vielu lietošanas gadījumos (2.13. tabula).

1998.gadā ir notikušas krasas izmaiņas narkotisko un psihotropo vielu nelegālās aprites tirgū - magoņu salmu ekstrakta lietotāji ir pārgājuši uz heroīna lietošanu. Heroīns jau konstatēts arī Latvijas rajonos - Jelgavā un Rēzeknē pieaudzis ar sintētiskām narkotikām saistīto krimināllietu skaits.

 

2.14. tabula. 1998.GADĀ AR NARKOTIKĀM SAISTĪTO KRIMINĀLLIETU SADALĪJUMS PĒC NARKOTISKO VIELU GRUPĀM
procentos

Vielas % no kopējā krimināllietu skaita
Magoņu salmi 28
Kannabis 26
Heroīns 15
Efedrīns, efedrons 15
Amfetamīni 9
LSD 4
Kokaīns 3

Narkotisko vai psihotropo vielu nelegālā ražošana pagaidām Latvijā notiek nelielos apmēros. 1996. - 1997.gadā Rīgā tika atklātas 3 nelegālās laboratorijas, kur ražoja vielas nelegālam tirgum. Jāievēro, ka padomju laikā Latvijā bija labi attīstīta ķīmiskā rūpniecība, un valstī ir daudz augstas kvalifikācijas ķīmiķu, no kuriem liela daļa šobrīd ir bez darba; šī situācija var veicināt nelegālo narkotisko un psihotropo vielu ražošanu.

Ir atklāti gadījumi, kad pastāvošie ķīmiskie un farmaceitiskie uzņēmumi nodarbojas ar narkotisko un psihotropo vielu ražošanu nelegālajam tirgum. Lielākais no tiem tika atklāts 1992.gadā uzņēmumā “Olainfarm”. 1998. gada februārī tajā pašā uzņēmumā atklāja nelegālo laboratoriju, kur nelikumīgi ražoja amfetamīnu. Šajā laboratorijā konfiscēja 220 g augstas tīrības amfetamīna un 1700 ml amfetamīna saturoša šķidruma, par ko pie kriminālatbildības saukti 6 “Olainfarm” darbinieki.

Narkotiku apkarošanas biroja speciālisti atzīmē sekojošas nelegālās aprites tendences:

    • sintētisko narkotiku (amfetamīns, ecstasy un LSD) plašo izplatību jaunatnes vidū; šīs vielas konstatētas arī Latvijas reģionos - Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Daugavpilī;
    • Latvijas iedzīvotāji pirmoreiz tikuši aizturēti ārvalstīs par narkotiku tranzītu lielos apmēros;
    • narkotiku izplatīšanas tīkls ir labi konspirēts (īpaši heroīna un kokaīna realizācija), kas liecina par nopietnu kriminālo struktūru eksistenci, kura šo jomu kontrolē;
    • notiek narkotiku tranzīts caur Latviju - gan austrumu, gan rietumu virzienos.

 

2.3. MIRSTĪBA, SAISTĪTA AR NARKOTISKO UN PSIHOTROPO VIELU LIETOŠANU

Pēc Latvijas tiesu medicīnas ekspertīzes centra datiem 1998. gadā valstī reģistrēti 53 nāves gadījumi personām, kuras lietojušas narkotiskās un psihotropās vielas apreibināšanās nolūkā. Tas ir otrais lielākais mirušo skaits pēdējos 13 gados - tikai 1994. gadā reģistrēts vairāk - 55 nāves gadījumi saistīti ar narkotisko un psihotropo vielu lietoanu (2.4. diagramma, 2.15. tabula).

 

2.15. tabula. MIRSTĪBA, SAISTĪTA AR NARKOTISKO UN PSIHOTROPO VIELU ĻAUNPRĀTĪGU LIETOŠANU
absolūtos skaitļos

1986 1987 1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998
14 7 10 9 17 9 28 47 55 42 41 45 53

 

2.4. diagramma. MIRSTĪBA, SAISTĪTA AR NARKOTISKO UN PSIHOTROPO VIELU ĻAUNPRĀTĪGU LIETOŠANU
absolūtos skaitļos

2.16. tabula. MIRSTĪBAS ANALĪZE PERSONĀM, KURAS LIETOJUŠAS NARKOTISKĀS UN PSIHOTROPĀS VIELAS

Iemesls Absolūtos skaitļos %
Nāve no pārdozēšanas 20 37.7
tajā skaitā
  • morfīns
4   
  • kodeīns
1   
  • diacetīlmorfīns (heroīns)
2   
  • metkatinons (efedrons)
1   
  • metadons
2   
  • ciklodols
1   
  • nitrazepāms
2   
  • karbamazepīns
1   
  • fenobarbitāls
1   
  • fenazepāms
1   
  • difenhidramīns (dimedrols)
1   
  • efedrīns
1    
  • diazepāms
1    
  • drotaverīns (no-špa)
1     
Nāve no kombinētās saindēšanās 16 30,2
tajā skaitā
  • morfīns + kodeīns
7   
  • fenobarbitāls + diazepāms
1   
  • amitriptilīns + alkohols
1   
  • klozepīns + amitriptilīns
1   
  • klonazepāms + midazolāms
1   
  • karbamazepāms + nitrazepāms
1   
  • flunitrazepāms + nitrazepāms
1   
  • ciklobarbitāls + diazepāms
1   
  • zopiklons (imovāns) + dimedrols
1   
  • difenhidramīns + amitriptilīns
1   
Nāve no saslimšanas (pneimonija, nespecifiski miokardīti, akūtas asinsvadu nepietiekamības u.c) 6 11.3
Nāve no cita veida sekām, pārmērīgi lietojot narkotikas (apreibinošas vielas) – traumas, slepkavības, pašnāvības, asfiksijas u.c. 11 20.8
K o p ā 53 100.0

Analizējot mirstību pēc vecuma grupām, redzam, ka vairāk kā puse - 54,7% mirušo ir vecumā līdz 30 gadiem (1997. gadā attiecīgajā vecumā miruši 48.8%) (2.17.tabula).

Mirstība, vecuma grupā līdz 18 gadiem, saistībā ar narkotisko un psihotropo vielu lietošanu, bija 7 gadījumos jeb 13,2%, kas ir vairāk kā 1997. gadā (attiecīgi 3 gadījumi jeb 6.6%).

 

2.17. tabula. MIRUŠO SKAITA SADALĪJUMS PĒC DZIMUMA UN VECUMA GRUPĀM
saistībā ar narkotisko un psihotropo vielu lietošanu

Vecuma grupas Kopā % no kopējā tajā skaitā
      mirušo skaita vīrieši sievietes
Līdz 15 gadu vecumam 2 3.8 1 1
15-18gadi 5 9.4 3 2
19-30 gadi 22 41.5 19 3
31-40 gadi 18 34.0 14 4
41 gadu veci un vecāki 6 11.3 4 2
Kopā 53 100.0 41 12

 

2.4. SASLIMSTĪBA AR VĪRUSA HEPATĪTU C UN HIV / AIDS IZPLATĪBA

1998. gadā saslimšanas gadījumu skaits ar vīrusa hepatītu C palielinājies 1.6 reizes, t.i., reģistrēti 168 gadījumi jeb 6.8 uz 100 000 iedzīvotājiem (2.18. tabula).

Salīdzinājumā ar 1993. gadu, saslimšanas gadījumu skaits pieaudzis 5.6 reizes. Sešās valsts administratīvajās teritorijās (Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Madonas, Rīgas un Tukuma rajonos) rādītāja līmenis sasniedz 8 līdz 12.7 uz 100 000 iedzīvotājiem.

 

2.18. tabula. SASLIMSTĪBA AR VĪRUSA HEPATĪTU C

Gads absolūtos skaitļos uz 100 000 iedzīvotājiem
1993 30 1.2
1994 77 3.0
1995 61 2.4
1996 82 3.3
1997 102 4.1
1998 168 6.8

Latvijā pieaug HIV / AIDS izplatība. Pēc AIDS profilakses Centra datiem 1998. gadā reģistrēti 163 jauni HIV gadījumi un 11 AIDS saslimšanas gadījumi. Miruši 4 slimnieki. Kopumā līdz 1998. gada 31. decembrim reģistrēti 251 HIV inficētie un 31 AIDS slimnieki. Mirušo skaits – 8, no tiem 3 HIV stadijā, 5 – AIDS slimnieki. Kumulatīvo rādītāju HIV / AIDS slimnieku skaitā veido galvenokārt personas vecumā 15 - 49 gadi.

HIV inficēto personu vidū vīriešu skaits 3 reizes lielāks par sieviešu skaitu, bet kumulatīvajā AIDS slimnieku skaitā vīriešu skaits 9 reizes pārsniedz sieviešu skaitu.

No kopumā reģistrētām (uz 01.01.1999.) 251 HIV inficētām personām zināms, ka intravenozais narkotiku lietošanas ceļš noskaidrots 120 gadījumos; no tiem - 90 vīriešiem un 30 sievietēm. Visvairāk vecuma grupā no 20 gadiem līdz 29 gadiem (2.19. tabula).

Cietumos atradās 48 no reģistrētajām HIV inficētām personām, no tām – 37 bija intravenozie narkotiku lietotāji.

 

2.19. tabula. HIV INFICĒTO INTRAVENOZO NARKOTIKU LIETOTĀJU SADALĪJUMS PA VECUMGRUPĀM
uz 1999 gada 1.janvāri

   Vecumgrupas Kopā
   16-18 gadi 19 gadi 20-29 gadi 30-39 gadi 40-43 gadi vecāki par 50 gadiem   
Vīrieši 4 4 43 32 6 1 90
Sievietes 1 0 18 11 0 0 30
Kopā 5 4 61 43 6 1 120

 

2.5. IZPLATĪBA NEPILNGADĪGO VIDŪ

Viena no satraucošākajām problēmām ir nepilgadīgo skaita pieaugums, kuri lieto narkotiskās, psihotropās un toksiskās vielas. Kā liecina pašreizējā situācija Latvijā un citās Eiropas valstīs, arvien vairāk pusaudži tiek iesaistīti nelikumīgajās darbībās ar narkotiskām un psihotropām vielām.

Plaši izplatījušās un par jaunatnes izklaides sastāvdaļu kļuvušas sintētiskās narkotiskās vielas - LSD, amfetamīni, un ecstasy (metilendioksimetamfetamīns vai MDMA).

 

2.5.1 Narkoloģiskā dienesta dati

1998. gada beigās narkoloģisko slimnieku un lietotāju reģistrā no kopējā atkarīgo slimnieku un lietotāju skaita 698 personas jeb 35% bija nepilngadīgie (līdz 18 gadu vecumam).

Pieaugums ir gan atkarīgo grupā – 162 personas, gan lietotāju grupā – 536 personas (2.20. tabula).

 

2.20. tabula. UZ GADA BEIGĀM UZSKAITĒ SASTĀVOŠIE BĒRNI UN PUSAUDŽI AR ATKARĪBAS DIAGNOZI,

INTOKSIKĀCIJU VAI KAITĒJOŠU LIETOŠANU

   1996 1997 1998
Narkotisko un psihotropo vielu atkarība 80 154 162
Narkotisko un psihotropo vielu intoksikācija vai lietošana ar kaitīgām sekām 350 455 536
Kopā 430 609 698

Pirmo reizi dzīvē reģistrēto nepilngadīgo atkarīgo un lietotāju skaits 1998. gadā ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar 1997. gadu (2.21. tabula).

 

2.21. tabula. PIRMO REIZI DZĪVĒ GADA LAIKĀ REĢISTRĒTIE BĒRNI UN PUSAUDŽI AR ATKARĪBAS DIAGNOZI,

INTOKSIKĀCIJU VAI KAITĒJOŠU LIETOŠANU

   1996 1997 1998
Narkotisko un psihotropo vielu atkarība 64 54 49
Narkotisko un psihotropo vielu intoksikācija vai lietošana ar kaitīgām sekām 193 208 201
Kopā 257 262 250

Analizējot atkarīgo (slimnieku) grupu pēc lietotām vielām – visvairāk ir inhalantu atkarīgie (86%), otrā izplatītākā viela ir opiāti (5.6%), trešajā vietā izplatības jomā ir amfetamīnu atkarība (2.4%). Liela (2.4%) ir atkarīgo slimnieku grupa ar vairāku vielu un citu vielu atkarību (2.22. tabula).

Lietotāju grupā izplatītākās vielas ir – inhalanti (55.4% gadījumu), kannabis (14.7%) un halucinogeni (13.4%) (2.22. tabula).

 

2.22. tabula. NARKOLOĢISKĀ DIENESTĀ 1998. GADA BEIGĀS REĢISTRĒTO NEPILNGADĪGO SLIMNIEKU UN LIETOTĀJU SADALĪJUMS PĒC VIELU GRUPĀM

   Atkarīgie slimnieki Lietotāji
   absolūtos skaitļos % absolūtos skaitļos %
Opiāti 8 5.6 16 3.0.
Kannabis 3 1.8 79 14.7
Sedatīvās un miega līdzekļi - - 49 9.2
Amfetamīni 4 2.4 15 2.7
Halucinogēni 3 1.8 72 13.4
Inhalanti 140 86 297 55.4
Vairākas narkotiskās un citas vielas 4 2.4 8 1.5
Kopā 162 100 536 100

Salīdzinot ar 1997. gadu, pieaudzis opiātu, kannabis, amfetamīnu, sedatīvo un miega līdzekļu lietošanas īpatsvars.

Halucinogēnu un inhalantu lietošanas īpatsvars palicis iepriekšējā gada līmenī.

Analizējot mirstības rādītājus, kas saistīti ar narkotisko un psihotropo vielu lietošanu, redzams mirušo jauniešu skaita pieaugums, salīdzinot ar 1997. gadu (2.23. tabula).

 

2.23. tabula. MIRSTĪBA, SAISTĪTA AR NARKOTISKO UN PSIHOTROPO VIELU LIETOŠANU

   Mirušo skaits tajā skaitā – vecumgrupās
   kopā 0 – 14 gadi 15 – 19 gadi
1994 55 - 4
1995 42 - 6
1996 41 - 8
1997 45 1 2
1998 53 2 5

230 pusaudži ārstējušies narkoloģiskos stacionāros (1997. gadā – 236). 11 pusaudži ārstēti stacionāros sakarā psihotiskiem stāvokļiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ (1997. gadā – 16).

 

2.5.2. Narkotiku apkarošanas biroja (NAB) dati

Pieaug nepilngadīgo skaits, kuri atrodas Narkotiku apkarošanas biroja uzskaitē (riska grupa) par narkotisko vielu lietošanu (2.24. tabula).

 

2.24. tabula. NEPILNGADĪGO NARKOTIKU LIETOTĀJU SADALĪJUMS PĒC LIETOTĀJU VIELU GRUPĀM

Vielas 1997 1998
Kannabis (hašišs) 38 81
Efedrons 12 8
Opiāti 5 9
Amfetamīni 1 2
Vairākas narkotikas 12 29
Narkotikas + psihotropās vielas 54 34
Kopā 122 163

Nepilngadīgo vidū arī pēc policijas datiem redzams pieaugums kannabis un opiātu (visbiežāk heroīna) lietošanā, kā arī dažādu narkotiku kombināciju (amfetamīns, heroīns, hašišs) lietošanā.

Nedaudz samazinājusies policijā reģistrēto psihotropo un toksisko vielu lietošana nepilngadīgo vidū (2.25.tabula).

 

2.25. tabula. NEPILNGADĪGO PSIHOTROPO UN TOKSISKO VIELU LIETOTĀJU SADALĪJUMS PĒC LIETOTĀM VIELĀM

Vielas 1997 1998
Inhalanti (visbiežāk lime “Moments”) 439 370
Tarens (darbīgā viela ciklodols) no padomju armijas aptieciņām 42 50
Vairākas toksiskās vielas 26 18
Psihotropās vielas 19 14
Kopā 526 452

Narkotiku apkarošanas biroja uzskaitē kopā ir 615 nepilngadīgo, 1997. gadā uzskaitē bija 648 nepilngadīgie(2.26. tabula).

 

2.26. tabula. UZSKAITĒ ESOŠO NEPILNGADĪGO SKAITS, SAKARĀ AR NARKOTIKU UN PSIHOTROPO VIELU LIETOŠANU
absolūtos skaitļos

1994 1995 1996 1997 1998
147 319 522 648 615

Pēc NAB vadības novērojuma šie skaitļi neatspoguļo reālo situāciju (sakarā ar nepilnībām rajona policijas vienību darbā).

 

2.6. NARKOTIKU LIETOTĀJU UN ATKARĪGO APTAUJA

Aptauja tika veikta 1998. gada aprīli un maijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās Narkotiku Kontroles Programmas (UNDCP) projekta “Ārstēšana / Rehabilitācija un Informācija“ ietvaros.

Aptaujā piedalījās 201 respondents – narkotiku lietotāji un atkarīgie.

Aptauja parādīja sekojošas tendences narkotisko vielu atkarīgo un lietotāju vidū:

    • narkotiskās, psihotropās vielas pārsvarā lieto gados jauni cilvēki, 66% respondenti bija vecumā līdz 30 gadiem, jaunākajam lietotājam bija 10 gadi, vecākais – 53 gadus vecs;
    • narkotisko un psihotropo vielu lietotāju vidū prevalē vīrieši – sieviešu / vīriešu attiecība ir 23% / 77%, t.i., 1 : 3 (šajos datos sieviešu īpatsvars ir lielāks kā Narkoloģijas centra Reģistrā – 1 / 4.1);
    • latviešu īpatsvars lietotāju un atkarīgo vidū ir 39%, t.i., augstāks nekā oficiālā statistikā – 20% - 25%;
    • narkotiskās, psihotropās vielas pārsvarā sāk lietot kompānijā – 71%, ieslodzījumā – 5%, skolās - ari 5%;
    • augsts (21.3%) ir to personu skaits, kuriem pirmo reizi dzīvē lietotā narkotiskā viela ir kannabis (hašišs, marihuāna), bet 10.2% - pirmo reizi dzīvē narkotisko vielu lietošanu uzsākuši ar medikamentiem, trankvilizatoriem, miega līdzekļiem, bet 9.1% - ar līmi, benzīnu un citiem inhalantiem;
    • 37.1% pirmo reizi dzīvē lietotā narkotiskā viela ir opiāti;
    • 58.7% narkotisko, psihotropo vielu lietotāji un atkarīgie ir veikuši pārbaudes uz inficētību ar HIV / AIDS;
    • vidē, kurā tika veikta aptauja, ir augsta informētības pakāpe par iespējām ārstēties – 51.2% pārzina visas ārstēšanas iespējas, 22.4% ir daļēja informācija par ārstēšanās iespējām.

 

2.7. NARKOLOĢIJAS CENTRA ALKOHOLA UN NARKOTISKĀ REIBUMA EKSPERTĪZES NODAĻAS (ANREN) ĶĪMISKI – TOKSIKOLOĢISKĀS LABORATORIJAS DARBA PĀRSKATS 1998. GADĀ

Vielu grupas Analīžu ar pozitīvu rezultātu
   skaits 1998.gadā 1998.gadā 1997.gadā
Kanabinoīdi 2188 636 378
Opija alkaloīdi 1461 503 539
Efedrīns, efedrons 453 239 248
Amfetamīna grupas atvasinājumi, amfetamīns 1017 103 10
Metamfetamīns 156 1 0
3,4-metilendioksimetamfetamīns (ecstasy) 24 1 5
Barbiturāti 958 218 154
1,4- benzodiazepīna atvasinājumi 905 235 217
Kokaīns (ar metabolītiem) 476 19 4
Metadons 380 64 88
Dimedrols 137 37 10
Ciklodols 71 25 19
LSD 43 1 -
Klofelīns 20 5 4
Fenotiazīna atvasinājumi 10 4 1
Tramāls 7 5 0
Analgīns 9 7 6
Amitriptilīns 4 2 1
Tropāna alkaloīdi (atropīns, u.c.) 2 1 -
Finlepsīns 1 1 -
Dekstrometorfāns 1 1 -
Galazolīns 1 1 -
Slāpekļsaturošas vielas “zīmes” (nezināmas) 2 2 2
Nikotīnamīds + tokoferols (tabletes) 1 1 -
Fenciklidīns (PCP) 90 0 0
Tricikliskie antidepresanti 18 0 -
Promedols 9 0 -
Prokaīns 1 0 -
Noksirons 1 0 -
Propranols 1 0 -
Kofeīns 3 0 -
Haloperiodols 1 0 -
Acetons 9 0 5

Kopējais analīžu skaits 1998. gadā bija 8460 (gandrīz 2 reize vairāk kā 1997. gadā – 4617). Pozitīva atrade bija 2112 gadījumos jeb 25% no izdarītām analīzēm.

1998. gadā uz narkotiskām un psihotropām vielām tika izmeklētas 1540 personas, no tām - 1229 vīrieši un 311 sievietes (1997. gadā - 1102 personas), 1097 gadījumi 1998. gadā bija ar pozitīvu rezultātu (71,2% no izmeklēto skaita).

 

2.27. tabula. UZ NARKOTIKĀM UN PSIHOTROPĀM VIELĀM IZMEKLĒTO PERSONU SADALĪJUMS PĒC VECUMA GRUPĀM

Vecumgrupas absolūtos skaitļos %
Līdz 15 gadiem 21 1.4
15-20 439 28.5
21-30 670 43.5
31-40 318 20.6
41-50 72 4.7
51 un vairāk 20 1.3
Kopā 1540 100

Palielinājies narkotiku lietotāju skaits vecumā līdz 20 gadiem (2.27. tabula) - 1998.gadā reģistrētas 460 personas (1997. gadā - 229 personas). Pie stūres reibumā tika aizturēti 44 vadītāji.

Uz opija alkaloīdiem tika izmeklētas 1296 personas, no tām - 406 bija pozitīvs rezultāts. 229 cilvēku urīnā atrada sārmaina rakstura vielas “zīmes” no opija alkaloīdu grupas; 86 cilvēku urīnā atrasts morfīns, 80 - morfīns un kodeīns kopā, 5 -kodeīns, 6 personu urīnā - morfīns, kodeīns un papaverīns. Uz efedrīnu, efedronu izmeklēja 453 personas, no tām 239 gadījumi bija ar pozitīvu rezultātu (113 personu urīnā atklāja efedrīnu un efedronu, 126 - tikai efedrīnu).

1998. gadā bija 19 gadījumi ar pozitīvu rezultātu, kad lietots kokaīns (1997. gadā bija tikai 4 gadījumi ar pozitīvu rezultātu).

1998. gada novembrī tika uzstādīts jauns imunoanalizators “Viva”, ar kura palīdzību pirmo reizi urīnā atklāja LSD.

Palielinājies pozitīvo rezultātu skaits uz kannabinoīdiem, amfetamīniem, barbiturātiem, dimedrolu, un ciklodolu (tajā skaitā uz “tarēnu”).

 

2.8. APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJAS STARPTAUTISKĀS NARKOTIKU KONTROLES PROGRAMMAS (UNDCP) IEGULDĪJUMS

UNDCP no savas darbības sākuma Baltijas valstīs koncentrējusi uzmanību uz palīdzību tādu tiesisko un institucionālo struktūru attīstībā, kuras ir pamats efektīvai narkotiku kontrolei.

1998. gadā UNDCP palīdzēja un veicināja Valsts narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģijas izstrādi laika periodam no 1999. gada līdz 2003. gadam.

Stratēģija nosaka prioritātes un paredz uzdevumus atbildīgām institūcijām. Stratēģijas izveidošanas procesā tika ņemti vērā ANO Ģenerālās Asamblejas Sesijas par Pasaules Narkotiku Problēmām rezultāti.

Plānošanas process satuvināja vadošos profesionāļus narkotiku kontroles jomā un palīdzēja viņu darbu veikt efektīvāk. Stratēģijai ir arī nozīmīga loma starptautiskās sadarbības nolūkos un valsts institūcijas to varēs lietot sarunās ar donoriem un starptautiskās sadarbības organizācijām.

UNDCP atbalstīja projektus, kuri veicināja skolotāju un skolēnu izglītošanu par psihoaktīvām vielām un risku, kas saistīts ar to lietošanu.

Tika pilnveidotas skolu iespējas nodrošināt profilaktisko izglītību, organizējot seminārus ne tikai par narkotiku lietošanas sekām, bet arī par to, kā stiprināt indivīda pašcieņu un spēju pretoties vienaudžu negatīvam spiedienam.

Palīdzība tika sniegta ievadfāzes realizēšanā Eiropas skolu aptaujas projektam par alkoholu un citām narkotikām. Pētījums dos informāciju par to, cik lielā mērā skolēni nonāk saskarsmē ar dažādām narkotiskām vielām. Tas dos arī iespēju novērot izmaiņas, kas notiek laika gaitā alkohola un narkotiku lietošanas ieradumos jaunatnes vidū.

UNDCP turpināja stiprināt tiesību sargājošo institūciju tehnisko potenciālu, piešķirot līdzekļus kontroles un datoru tehnikas iegādei policijas un muitas darbam.

Ar projekta “Rindzeles ārstēšanas un rehabilitācijas centrs” palīdzību tika īstenota jauna ārstēšanas pieeja un sniegta palīdzība iestādes darba uzsākšanai un attīstībai. Projekts arī veicināja informācijas un citu izglītojošo materiālu izveidi, pavairošanu un izplatīšanu.

 

2.9. NARKOTIKU KONTROLES UN NARKOMĀNIJAS APKAROŠANAS KOORDINĀCIJAS KOMISIJAS DARBS

Narkotiku kontroles un narkomānijas apkarošanas koordinācijas komisijas sekretariāts 1998. gada martā noorganizēja darba semināru par narkotisko un psihotropo vielu nelegālās aprites apkarošanu, kur viens no galvenajiem jautājumiem bija par pasākumu kompleksu muitas darba uzlabošanā narkotisko un psihotropo vielu kontroles un kontrabandas apkarošanas jomā. Šajā darba seminārā galvenokārt pievērsās jautājumiem, kā uzlabot operatīvās informācijas apmaiņu un pastiprināt sadarbību starp Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi, Iekšlietu ministrijas Narkotiku apkarošanas biroju, Labklājības ministrijas Farmācijas departamentu un Valsts zāļu aģentūru.

Sagatavoti materiāli ANO Ģenerālās Asamblejas Speciālajai Sesijai par narkotiku globālo fenomenu, kurā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidents un iekšlietu ministrs.

Sakarā ar sintētisko narkotisko vielu straujo izplatību Latvijā, bija nepieciešams izveidot prekursoru un būtisko ķimikāliju kontroli ķīmiskās rūpniecības uzņēmumos; līdz ar to 1998. gada septembrī tika izveidota piektā - Prekursoru aprites uzraudzības apakškomisija Koordinācijas komisijas sastāvā, kuru vada Narkotiku apkarošanas biroja galvenais speciālists Viesturs Tērauds.

1998.gada oktobrī Eiropas Savienības PHARE Daudzvalstu programma “Cīņa pret narkotikām” kopā ar Koordinācijas komisiju organizēja semināru “Par iespējām paaugstināt prekursoru un legālo narkotisko vielu kontroli Latvijā”. Seminārā galvenā uzmanība tika veltīta tēmai par prekursoru kontroli ķīmiskās rūpniecības un zāļu ražošanas uzņēmumos. Semināra nobeigumā tika parakstīts sadarbības līgums starp Labklājības ministrijas un Latvijas Zāļu ražotāju asociāciju.

1998.gada septembrī Koordinācijas komisijas sēdē tika akceptēta Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģija laika periodam no 1999. līdz 2003.gadam. Šo dokumentu izstrādāja Narkotiku kontroles un narkomānijas apkarošanas koordinācijas komisijas un apakškomisiju eksperti sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Starptautiskās narkotiku kontroles programmas (UNDCP) sniegto palīdzību. Galvenais dokumenta uzdevums bija izstrādāt sabalansētu pieeju, kurā vienlīdz liela nozīme būtu pievērsta gan narkotiku pieprasījuma, gan piedāvājuma samazināšanai, kā arī noteikt atbilstošu pasākumu kompleksu pieprasījuma un piedāvājuma samazināšanas sektoros. Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģija ir pirmais šāda veida dokuments kopš valsts neatkarības atgūšanas un šī dokumenta saturs ir ietverts kā prioritārā darbība Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā.

1998.gada decembrī Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģija tika akceptēta Ministru kabinetā kā informatīvs materiāls.

 

 

 

3. SMĒĶĒŠANAS IZPLATĪBA UN SEKAS

Pēc ANO PVO vērtējuma apmēram 1/3 daļa pieaugušo jeb 1.1 miljards cilvēku, no kuriem 200 000 ir sievietes, ir smēķētāji: 47% vīriešu un 12% sieviešu.

Atšķiras smēķējošo vīriešu un sieviešu skaits attīstītās un jaunattīstības valstīs. Jaunattīstības valstīs smēķē 48% vīriešu un 7% sieviešu. Attīstītās valstīs smēķē 42% vīriešu un 24% sieviešu.

 

3.1. SMĒĶĒŠANAS IZPLATĪBA LATVIJĀ UN ZIEMEĻVALSTĪS

Pēc Veselības veicināšanas centra pētījuma* datiem, aptaujājot 2322 respondentu 1998.gadā, ir iegūti dati par smēķētāju īpatsvaru un vēlmi atmest smēķēšanu. Dati liecina, ka 53.0% vīriešu un 18.4% sieviešu smēķē ik dienas; 8.5% vīriešu un 8.7% sieviešu smēķē pa laikam, bet 38.5% vīriešu un 72.9% sieviešu nesmēķē (3.1.diagramma).

 

3.1. diagramma. SMĒĶĒTĀJU SADALĪJUMS PĒC DZIMUMA LATVIJĀ 1998.GADĀ
procentos

* Baltijas valstu un Somijas veselības monitoringa projekts “Pētījums par veselību ietekmējošo paradumu izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū 1998.gadā”, kuru Latvijā realizēja Veselības veicināšanas centrs

 

3.2. diagramma. SMĒĶĒTĀJU SADALĪJUMS PĒC DZIMUMA LATVIJĀ 1994.GADĀ
procentos

Salīdzinājumā ar gūtajiem datiem Dzīves apstākļu pētījumā 1994. gadā (Baltijas valstīs sadarbībā ar FAFO institūtu Norvēģijā), redzam pieaugumu gan smēķējošo vīriešu, gan sieviešu grupās (3.1., 3.2. diagrammas).

Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējos gados redzam pieaugumu tabakas izstrādājumu pārdošanā un iedzīvotāju izdevumos tabakas izstrādājumu iegādei (3.1., 3.2. tabulas).

 

3.1. tabula. MĀJSAIMNIECĪBAS PATĒRIŅA IZDEVUMI TABAKAS IZSTRĀDĀJUMU IEGĀDEI
Ls - vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli gadā 

   1996 1997 1998
Patēriņa izdevumi 563.16 601.00 707.28
no tiem – tabakas izstrādājumi: 6.72 7.46 9.59
cigaretes, papirosi 6.72 7.45 9.58
cigāri - - -
citi tabakas izstrādājumi - 0.01 0.01

 

3.2.tabula. TABAKAS IZSTRĀDĀJUMU PĀRDOŠANA

   1996 1997 1998
Faktiskās cenas (tūkst. Ls) 10959 18269 26112

No aktīvajiem smēķētājiem 41.3% vīriešu un 42.1% sieviešu izsakās, ka vēlas no smēķēšanas atteikties.

Saskaņā ar Nacionālā Pārtikas Patēriņa pārskata datiem 1997.gadā vīrieši smēķētāji bija 67% (smēķē ik dienas + smēķē pa laikam) un sievietes smēķētājas – 26%.

 

3.3. diagramma. IKDIENAS SMĒĶĒTĀJU ĪPATSVARS ZIEMEĻVALSTĪS
procentos

Ziemeļvalstīs smēķētāju īpatsvars noturīgi samazinājies pēdējos divdesmit gados – Zviedrijā par 39%, Somijā – par 37%, Dānijā – par 25% un Norvēģijā – par 24%. Šāda tendence ir novērota pēdējos gados arī Igaunijā.

 

3.2. SMĒĶĒŠANAS SEKAS

Pēc ANO Pasaules Veselības organizācijas pētījumu datiem, ik gadus tabaka izsauc 3.5 miljonu cilvēku nāves. Pēc prognozēm – 2020.gadā tabaka būs vadošais nāves un saslimstības cēlonis, ik gadus nogalinot vairāk kā 10 miljonu cilvēku. Pasaules mērogā tas būs vairāk kā kopā ņemti sekojoši nāves cēloņi – HIV / AIDS, tuberkuloze, mātes mirstība, ceļa - transporta negadījumi, pašnāvības un slepkavības.

Pasaules Bankas zinātniskie aprēķini parāda, ka ekonomiskā bilancē zaudējumi tabakas produktu lietošanas dēļ ir milzīgi – vismaz 200 billioni USD gadā.

Tabakas lietošanas samazināšana valstīm tiek ieteikta kā viena no vissvarīgākām rīcībām gan ekonomiskā, gan veselības stāvokļa uzlabošanai.

Viens no biežākajiem sirds un asinsvadu, elpošanas orgānu, vēža un daudzu citu slimību riska faktoriem ir smēķēšana.

Pēc literatūras datiem smēķēšana izraisa 90% plaušu vēža gadījumu. Tā ir biežākā ar smēķēšanu saistītā ļaundabīgo audzēju lokalizācija. Pamatojoties uz smēķēšanas izplatības datiem, ir aprēķināts, ka smēķēšana ir atbildīga par 87% no visām plaušu vēža izraisītām nāvēm vīriešu vidū un par 24% - sieviešu vidū.

Pēc Latvijas Vēža slimnieku reģistra patreizējiem datiem 1998.gadā reģistrēti 1191 jauni plaušu vēža gadījumi (993 – vīriešu vidū, 198 – sieviešu vidū). Iepriekšējā gadā saglabājies arī augsts mirstības līmenis no plaušu vēža – kopā miruši 970 slimnieki (817 vīrieši un 153 sievietes). Standartizētais mirstības rādītājs no plaušu vēža (Eiropas standarts) Latvijā ir 1.5 reizes lielāks nekā Zviedrijā (3.4. diagramma).

Vīriešu vidū tā joprojām ir visizplatītākā ļaundabīgo audzēju lokalizācija. Vīrieši – smēķētāji 1.5 reizes biežāk nekā sievietes – smēķētājas mirst no plaušu vēža.

 

3.4. diagramma. STANDARTIZĒTAIS MIRSTĪBAS RĀDĪTĀJS NO PLAUŠU VĒŽA
uz 100 000 iedzīvotājiem

 

3.3. SMĒĶĒŠANAS IEROBEŽOŠANAS VALSTS KOMISIJAS DARBS

Līdz 1998.gada beigām Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisijā bija notikušas 4 sēdes. Komisija izskatīja svarīgus tabakas kontroles un likumdošanas pilnveidošanas jautājumus.

Vairāki komisijas locekļi piedalījās likuma “Par tabakas izstrādājumu ražošanu, realizāciju, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” grozījumu sagatavošanā un kopā deva pozitīvu vērtējumu šim grozījumu projektam. Tajā pat laikā komisija uzskatīja, ka ir svarīgi saglabāt esošo aizliegumu bezdūmu tabakas importam. Līdz ar to likuma jaunā redakcija atbildīs gandrīz visām prasībām, kādas izvirza Eiropas Savienības likumdošana tabakas kontroles jautājumos.

Komisijā apspriesti un komisijas locekļi piedalījušies vairāku svarīgu dokumentu un pasākumu sagatavošanā tabakas kontroles un profilakses jomā, kurus finansēs no Pasaules Bankas aizņēmuma:

  • sabiedrības veselības stratēģijas izstrādāšana,
  • starpnozaru sabiedrības veselības komisijas izveide,
  • ekonomisks pētījums par tabakas nodokļu ietekmi uz patēriņu,
  • sirds slimību profilakses kampaņu organizēšana,
  • skolu programmu izveide par atkarības vielām,
  • veselības veicināšanas struktūras izveide.

Komisija atbalsta un centīsies īstenot valstī stratēģiju, kuru paredz ANO PVO Eiropas Reģionālā biroja Rīcības plāns par Eiropu, brīvu no tabakas (1997.-2001.), kā arī atbalstīs citas PVO iniciatīvas tabakas kontrolē.

 

3.4. LĪDZDALĪBA STARPTAUTISKĀ PRETSMĒĶĒŠANAS AKCIJĀ “ATMET UN VINNĒ”

Veselības veicināšanas centrs bija Starptautiskās pretsmēķēšanas akcijas “Atmet un vinnē - 98” koordinators Latvijā. Pēc centra datiem 1998. gada kampaņā Latvijā piedalījās 490 dalībnieki (315 vīrieši un 175 sievietes); no dalībniekiem 223 bija rīdzinieki.

Latvijas galveno balvu – ceļojumu uz kādu no Eiropas galvaspilsētām dāvināja VIA Rīga Ceļojumu birojs.

Starptautiskā superbalva – 10 000 USD, ģenerālsponsors – Nicoretta.

 

 

 

4. VALSTS, NEVALSTISKO UN STARPTAUTISKO ORGANIZĀCIJU DARBS ATKARĪBU IZRAISĪTĀJVIELU PIEPRASĪJUMA SAMAZINĀŠANĀ

Šajā nodaļā pirmo reizi gadagrāmatā ir atspoguļots paveiktais profilaksē un citās pieprasījuma samazināšanas jomās. Nākošajos izdevumos iecerēts šo informāciju papildināt un vairāk informēt par veikto pieprasījuma samazināšanā.

 

4.1. NARKOLOĢISKO IESTĀŽU TĪKLS UN PALĪDZĪBA NARKOLOĢISKAJIEM SLIMNIEKIEM

Narkoloģiskās iestādes, kuras pieminētas šajā pārskatā ir finansētas no valsts vai pašvaldību budžeta. Privātās narkoloģiskās iestādes un to darbs vēl nav pietiekami apzināts.

 

4.1.1. Ambulatoriskā palīdzība un ļaunuma mazināšanas pasākumi

4 pilsētās - Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un Jelgavā ambulatorisko palīdzību narkoloģiskajiem slimniekiem sniedz narkoloģisko slimnīcu ambulatorās nodaļas. Pārējos 25 rajonos un pilsētās ambulatorisko palīdzību sniedz atsevišķi narkoloģiskie kabineti, kuri atrodas poliklīniku vai slimnīcu sastāvā.

Pēc gada pārskata datiem ārstu - narkologu skaits, kuri strādāja ar pieaugušajiem bija 32, ar pusaudžiem – 4.

Darbā ar pieaugušajiem strādā 41 ambulatorā posma vidējais medicīniskais darbinieks, ar pusaudžiem strādā 5 darbinieki ar vidējo medicīnisko izglītību.

Pieaugušo apmeklējumu skaits pie ārsta-narkologa –45 723 (1997. gadā – 39049), pusaudžu apmeklējumu skaits – 2 652 (1997. gadā – 2369).

 

Metadona programma

Metadona terapija paredzēta smagiem opiātu atkarīgiem slimniekiem. Tā pamatojas uz nelegālo narkotiku aizvietošanu ar kontrolētu legālu narkotiskā preparāta – metadona izsniegšanu slimniekiem un sociālo rehabilitāciju. Metadonu lieto iekšķīgi, tā mazinot HIV / AIDS izplatīšanās risku. Metadona terapija uzskatāma arī kā noziedzības profilakse. Šīs terapijas dalībnieku vidū vērojams mazāks skaits likuma pārkāpumu, lai iegūtu līdzekļus narkotiku iegādei.

Metadona programma Narkoloģijas centrā darbojas jau trešo gadu – no 1996. gada maija mēneša.

Uz 1998. gada beigām programmā piedalījās 93 personas (23 sievietes un 70 vīrieši), viņu vidējais vecums 30 gadi. Pacienti, kuri piedalās Metadona programmā, vairums ir rīdzinieki (62) un Rīgas rajona iedzīvotāji (14), bet ir arī no citām Latvijas pilsētām un rajoniem – no Jelgavas (4), Jūrmalas (4), Dobeles rajona (2), Ogres (2), Kuldīgas (2), Ventspils (2), Cēsu rajona (1).

Uz 1998. gada beigām programmā bija 11 HIV inficēti narkomānijas slimnieki. Ap 40 slimniekiem ir pastāvīgs vai gadījuma rakstura darbs.

Gada laikā ap 30 pacientu tiek atskaitīti no programmas, biežākie iemesli atskaitīšanai:

    • apcietināti par zagšanu,
    • rupji pārkāpj programmas noteikumus,
    • atstāj programmu pēc savas iniciatīvas,
    • dodas uz rehabilitācijas iestādēm.

Narkotiku ļaunuma samazināšanas jomā bez Metadona programmas Rīgā vēl darbojas 2 anonīmie adatu un šļirču apmaiņas punkti (E. Birznieka-Upīša ielā 32a-8, tālrunis: 7283336 un Dārza ielā 3, konsultatīvais centrs, tālrunis: 454374).

Latvijā darbojas arī vairākas nevalstiskās organizācijas, kuras sniedz palīdzību no alkohola vai narkotikām atkarīgiem cilvēkiem.

 

Latvijas Anonīmo Alkoholiķu kustība (AA)

Kustības pamatā ir AA alkoholisma ārstēšanas 12-soļu programma. AA grupas darbojas 20 Latvijas pilsētās.

Pie AA kustības ir izveidota arī pašpalīdzības kustība alkoholiķu ģimenes locekļiem – Latvijas Al-Anon kustība un Al-Atīn – pašpalīdzības kustība pusaudžiem, kuru vecāki ir alkoholiķi.

Latvijas AA kustības dienesta galvenā mītne atrodas Rīgā, Strēlnieku ielā 1b.

Dienestam darbojas arī uzticības telefons: 7333523.

Palīdzības organizācija no narkotikām atkarīgiem cilvēkiem “Apziņas ekoloģija”. Organizācijas adrese Ļermontova iela 1, Rīga, LV-1002.

Atvērtās Anonīmo Narkomānu (AN) grupas darbojas Rīgas narkomānijas slimnieku rehabilitācijas centrā Ļermontova ielā 1, piektdienās no plkst. 15 iem.

 

4.1.2. Stacionārā palīdzība

1998. gadā turpināja pieaugt narkoloģisko slimnieku skaits, kuriem bija nepieciešama narkoloģiskā palīdzība.

1998. gadā stacionārā ārstējās 13 769 slimnieki (1997. gadā – 11 840); tajā pat laikā samazinājies narkoloģisko slimnieku pavadīto gultdienu skaits stacionāros; 1998. gadā - 143 406 gultdienas, bet 1997. gadā – 156 569 gultdienas.

5 narkoloģiskās iestādes piedāvā šādus palīdzības variantus.

 

Narkoloģijas centrs – Hospitāļu ielā 55, Rīgā, tālrunis 7312306, 7373089, fakss 7312307.

Ambulatoriskās palīdzības veidi:

    • konsultācijas alkoholisma, narkomānijas un nikotīna atkarīgajiem slimniekiem (t.sk., pusaudžiem un piederīgajiem);
    • psihologa konsultācijas;
    • Metadona terapijas programma;
    • alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ekspertīze.

Stacionārās palīdzības veidi:

    • alkoholisma un narkomānijas slimnieku detoksikācijas kurss;
    • Minesotas programma;
    • motivācijas programma (arī pusaudžiem).

 

Jelgavas narkoloģiskā slimnīca – Filozofu iela 69/7, Jelgava,tālrunis 30  8110, 30-20970.

Ambulatoriskās palīdzības veidi:

    • konsultācijas alkoholisma, narkomānijas un nikotīna atkarīgajiem slimniekiem;
    • konsultācijas slimnieku piederīgajiem.

Stacionārās palīdzības veidi:

    • alkoholisma un narkomānijas slimnieku detoksikācijas kurss;
    • Minesotas programma;
    • motivācijas programma (arī pusaudžiem).

 

Liepājas narkoloģiskā slimnīca – Kūrmājas prosp. 22, Liepāja, tālrunis 34  24338

Ambulatoriskās palīdzības veidi:

    • konsultācijas alkoholisma, narkomānijas un nikotīna atkarīgajiem slimniekiem;
    • konsultācijas slimnieku piederīgajiem.

Stacionārās palīdzības veidi:

    • alkoholisma un narkomānijas slimnieku detoksikācijas kurss;
    • motivācijas programma.

 

Daugavpils narkoloģiskā slimnīca – Jātnieku 53/55, Daugavpils, tālrunis 54-37101, 54-23351, 54-37285

Ambulatoriskās palīdzības veidi:

    • konsultācijas alkoholisma, narkomānijas un nikotīna atkarīgajiem slimniekiem;
    • konsultācijas slimnieku piederīgajiem.

Stacionārās palīdzības veidi:

    • alkoholisma un narkomānijas slimnieku detoksikācijas kurss;
    • motivācijas programma.

 

Straupes narkoloģiskā slimnīca – Straupe, Cēsu rajons., tālrunis 41-32227

Stacionārās palīdzības veidi:

    • alkoholisma slimnieku detoksikācijas kurss;
    • motivācijas programma;
    • pusaudžu pirmsrehabilitācijas izmeklēšana (5 dienas).

 

4.1.3. Rehabilitācija

Latvijā ir 3 psihosociālās rehabilitācijas iestādes narkomāniem: 2 pieaugušo un 1 pusaudžu. Iestādes darbojas pēc terapeitiskās kopienas principa. Terapeitiskās kopienas pamatā ir no narkotiskām vielām atkarīgo cilvēku savstarpējā sadarbība ar mērķi pārtraukt jebkādu apreibinošu vielu lietošanu.

Rehabilitācijas iestādes narkomāniem Latvijā

Rīgas narkomānijas slimnieku rehabilitācijas centrs – Ļermontova iela 1, Rīga, tālrunis 7611674

    • pieaugušo narkomānu atveseļošanas iestāde; uzņem vīriešus un sievietes no 18 gadu vecuma; programmas ilgums – 12 mēneši; atveseļošanās programmas pamatā ir grupu psihoterapija, jaunu uzvedības stereotipu veidošana, pakāpeniska atbildības un dzīves jēgas sajūtas atgūšana, sociālo jautājumu risināšana un pakāpeniska atgriešanās dzīvē.

 

Rindzeles narkomānu rehabilitācijas centrs – Zentenes pagasts,Tukuma rajons, tālrunis 31-42369

    • pieaugušo narkomānu atveseļošanas iestāde; uzņem vīriešus un sievietes no 18 gadu vecuma; programmas ilgums – 12 mēneši; atveseļošanās programmai ir līdzīgas iezīmes kā Rīgas narkomānu rehabilitācijas centra programmai; lielāks uzsvars likts uz darba terapiju pacientu atveseļošanās procesā.

 

Pusaudžu rehabilitācijas kolektīvs “Saulrīti” – Straupe, Cēsu rajons, tālrunis: 41-34745

    • terapeitiska kopa, kurā dzīvo, strādā un mācās pusaudži – narkomānijas un alkoholisma slimnieki vecumā līdz 18 gadiem.

 

4.2. PROFILAKSES DARBS NARKOLOĢIJAS CENTRĀ

Profilakses darba uzdevumi ir:

    • izstrādāt un izplatīt atkarību izraisītājvielu lietošanas novēršanas un veselības veicināšanas programmas,
    • sadarboties ar Izglītības un Zinātnes ministriju, Labklājības ministriju,kā arī ar citām institūcijām, kas saistītas ar atkarību profilaksi un veselības veicināšanu,
    • informēt sabiedrību par atkarības problēmām,
    • izglītot skolotājus atkarību novēršanas un veselības veicināšanas jomā,
    • sagatavot un pilnveidot profilakses materiālus bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, skolotājiem, vecākiem un institūcijām, kas valstī veido veselības veicināšanas politiku,
    • organizēt apmācību skolotājiem, medicīnas darbiniekiem un citiem speciālistiem, kas nodarbojas ar atkarību novēršanu un veselības veicināšanu,
    • organizēt nodarbības skolēniem,
    • vadīt nodarbības vecākiem.

 

Svarīgākie dokumenti profilakses jomā:

    • valstī ir izstrādāta “Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģija 1999. – 2003.”,
    • Pasaules veselības organizācijas projekta ietvaros ir sagatavots pārskats par atkarību izraisītājvielu profilaksi jauniešiem,
    • Narkoloģijas centrs ir iesniedzis priekšlikumus Izglītības un Zinātnes ministrijai, lai nodrošinātu zināšanu apguvi par atkarības psiholoģiskajiem un bioloģiskajiem aspektiem un negatīvas attieksmes veidošanu skolēnos pret atkarību izraisošo vielu lietošanu.

 

Pasākumi sabiedrības informēšanai:

    • izdoti informatīvi materiāli pusaudžiem, vecākiem un skolotājiem par atkarību izraisošām vielām, AIDS,
    • izdalītas uzlīmes skolēniem Narkoloģijas centra speciālistu vadītajās nodarbībās.

 

Organizēti profilakses pasākumi:

ANO Narkotiku kontroles programmas Pretnarkotiku diena 26.jūnijā ar devīzi:

“Mēs, viņi … mums visiem atvēlēts viens laiks!”

Kā katru gadu, arī šajā gadā tika veidota instalācija filharmonijas skvērā Rīgā – divas 3 metrus augstas lelles, uz kurām bija uzrakstīta devīze un bija izvietota informācija par dažādu narkotisko vielu kaitīgo iedarbību. Šis pasākums tika atspoguļots televīzijā (LTV un LNT) un visos lielākajos preses izdevumos.

 

Eiropas narkomānijas profilakses nedēļa “Apelsīns” no 26. līdz 30. oktobrim ar devīzi:

Apstājies

Padomā

Ej

Labāk

Sāc

Īstenot

Nākotnes

Sapņus!

 

Šajā nedēļā tika uzsākta parakstu vākšana Jaunatnes hartai par divdesmitpirmo gadsimtu – brīvu no narkotikām. Visām Latvijas skolām tika nosūtīts šī dokumenta teksts, lai skolēni ar saviem parakstiem varētu izteikt atbalstu hartā paustajām idejām. Pa Rīgu un Rīgas rajonu pārvietojās reklāmas mašīna “Apelsīns”, uz kuras bija informācija par ārstēšanās un konsultācijas iespējām.

Šo nedēļu noslēdza profilakses kabineta atklāšana Narkoloģijas centrā, kas tika izveidots sadarbības projekta ietvaros starp Bergenas klīniku (Norvēģija) un Narkoloģijas centru (Latvija).

Informācijas sniegšana sabiedriskajos saziņas līdzekļos:

  • regulāri presē veidotas publikācijas par narkomānijas problēmām,
  • organizētas preses konferences,
  • uzstāšanās televīzijā (“Rīta Bums”, “Panorāma”),
  • sadarbībā ar LNT izveidots raidījumu cikls “Bīstamās spēles”,
  • sadarbība ar radio un regulāra uzstāšanās radio ciklā “Es. Tu. Viņš. Viņa.”,
  • sadarbības projekts ar jaunatnes izdevumu “Laba”:
    • publikācijas,
    • uzlīmju izplatīšana caur šo preses izdevumu,
    • zīmēšanas konkurss;
  • konkurss žurnālistiem par labāko atkarības problēmu atspoguļojumu masu saziņas līdzekļos.

 

Profilakses darbs skolās:

  • Narkoloģijas centra darba grupas izbraukumi, vadot nodarbības skolēniem, seminārus skolotājiem un lasot lekcijas vecākiem,
  • seminārs Rīgas skolu direktoriem,
  • seminārs skolu medmāsām,
  • sadarbībā ar Veselības veicināšanas centru – akcija Rīgas skolās: “Izvēle Tava!”,
  • sadarbības projekts starp Norvēģijas Bergenas klīniku un Latvijas Narkoloģijas centru skolām “Atkarību izraisītājvielu profilakse un veselības veicināšana”; projekta pirmā posma ilgums no 1998. gada 1. maija līdz 1999. gada 1. maijam; projekta mērķis – samazināt alkohola un citu narkotiku pieprasījumu skolēnu vidū; mērķa grupas: skolēni, skolotāji un vecāki,
  • skolotāju apmācība atkarību izraisošo vielu profilaksē, izmantojot norvēģu pieredzi un metodes, un adaptējot Ziemeļvalstu mācību materiālus; apmācītie skolotāji turpmāk darbosies kā skolotāji multiplikatori.

 

4.3. LATVIJAS ALNA PADOMES DARBS

1998. gadā Latvijas ALNA padome veikusi sekojošas aktivitātes:

    • darbs Latvijas Republikas Nacionālajos Bruņotajos Spēkos- “Latvijas-Zviedrijas Alkohola projekts 98”;
    • 4000 personu anketēšana par alkohola lietošanu 4 Latvijas uzņēmumos – PHARE finansētā projekta “Alkohola problēmgrupu identifikācija Latvijas uzņēmumos” ietvaros;
    • sadarbība ar Starptautisko Darba organizāciju (ILO) profilakses programmu īstenošanā Latvijas uzņēmumos.

 

Aktivitāšu apraksti

1998. gada februārī ALNA uzsāka Swedish International Development Agency (SIDA) finansēto Latvijas-Zviedrijas Alkohola projektu ’98 Latvijas Republikas Nacionālajos Bruņotajos spēkos. Projekta mērķi:

    • radīt Latvijas armijā vidi, kas ir brīva no alkohola un narkotiskajām vielām,
    • izveidot NBS Alkohola un narkotisko vielu politiku,
    • veikt NBS personāla apmācību jautājumos par atkarības vielām,
    • nodrošināt projekta turpinājumu pēc finansējuma beigām.

Kopš 1998. gada februāra ALNA priekšsēdētājs V. Jākobsons un izpilddirektore T. Vanaga tikušies ar NBS komandieriem J. Dalbiņu un J. Eihmani, lai prezentētu projekta ideju un saņemtu atbalstu projekta veikšanai NBS. Lai gan abi komandieri apliecināja patiesu atbalstu projektam, to realizēt traucēja trīskārtēja NBS komandieru nomaiņa 1998. gada laikā.

NBS tika nodibināta darba grupa, kuras sastāvā ir katra spēku veida un NBS štāba pārstāvji. Darba grupa laikā no februāra līdz maijam izstrādāja NBS Alkohola politikas tēzes, kuras jūnijā-jūlijā tika nodotas apspriešanai NBS daļās.

1998. gadā notikuši 6 semināri NBS vadošajam sastāvam. Šajos semināros tika sniegtas pamatzināšanas atkarības jautājumos 53 komandējošā sastāva pārstāvjiem. Seminārus vadīja speciālisti no ALNA padomes, Narkoloģijas centra, partnerorganizācijas Lindormsnas (Zviedrija) un Zviedrijas NBS militārpersonas.

Informāciju par semināru norisi sniedza arī presē; projekta aktivitātes turpināsies arī 1999. gadā.

  1. Par anonīmo aptauju 4 Latvijas uzņēmumos lūdzu lasīt sadaļā “1.3. Aptauja”.
  2. Latvijas ALNA padome sadarbībā ar Starptautisko Darba organizāciju (ILO) ir apņēmusies nodrošināt ILO projekta “Alkohola un narkotisko vielu lietošanas profilakse Centrālās un Austrumeiropas uzņēmumos” turpināšanos pēc ILO finansējuma beigām. Sadarbībā ar Labklājības ministriju, Latvijas Darba Devēja Konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvprātīgo arodbiedrību savienību (LBAS) top likumprojekts, kurš noteiks darba devēju atbildību profilakses programmu nodrošināšanā. Nacionālā trīspusējā sadarbības padome 24.03.99. nolēma lūgt valdību izstrādāt alkohola politikas koncepciju, kas atbilstu Eiropas Savienības valstu praksei.

 

4.4 LATVIJAS NARKOLOGU BIEDRĪBA

Latvijas Narkologu biedrība (LNB) ir dibināta 1993. gadā. Saskaņā ar Statūtiem, biedrība ir atklāta, brīvprātīga, neatkarīga, profesionāla organizācija, kas izveidota un darbojas uz sabiedrības pašiniciatīvas un pašpārvaldes pamata. LNB mērķis ir veicināt zinātniski pamatotu, modernu un efektīvu alkoholisma un narkomānijas profilakses, un slimnieku ārstēšanas metožu un sistēmas radīšanu, ieviešanu Latvijas Republikā. LNB ietilpst Latvijas Ārstu biedrības sastāvā.

Uz 1999. gada 1. janvāri biedrībā ir 47 īstenie biedri un 27 veicinātājbiedri. Biedrības darbu vada pilnsapulces ievēlēta valde 5 cilvēku sastāvā. Gada laikā notikušas 5 pilnsapulces, kas veltītas aktuālām tēmām narkoloģijā, tajā skaitā – atkarības slimību izplatības un seku analīzei Latvijā, par narkoloģijas un infekcijas slimību (TBC, HIV / AIDS, hepatīti) kopīgajām problēmām, par narkomānijas problēmām. Tradicionālajā izbraukuma pilnsapulcē Jelgavā tika apskatītas līdzatkarības problēmas, kā arī ļoti aktuālā pusaudžu un jauniešu atkarības problēma.

LNB izmantoja Medicīnas Zinātniskās bibliotēkas piedāvāto iespēju literatūras izstādei un bibliogrāfijas informācijai par iespējām saņemt plašāku informāciju specialitātē. Biedrība turpināja iesākto sadarbību ar firmām “Medinet”, “Lundbedck”, “Grindex”, saņemot jaunāko informāciju par medikamentiem.

1998. gadā LNB sertifikācijas komisija kopā ar Latvijas Ārstu biedrību sertificēja narkoloģijā 13 kolēģus.

1999. gadā narkologus gaida jauns darba plāns un valde iepriekšējā sastāvā, jo biedrības pilnsapulcē valde saņēma pilnvaras arī nākošajam gadam.