Pēdējā laikā ļoti bieži tiek runāts par tā saucamajām "vieglajām narkotikām", nepieciešamību tās legalizēt. Kas tad ir šīs vieglās narkotikas un vai to lietošana tiešām ir tik nekaitīga?
Marihuāna (hašišs) jeb tā dēvētā "zālīte" ir iegūta no ļoti sarežģīta auga (cannabis), kura sastāvā ir vairāk nekā 400 ķīmiskie elementi. 60 no tiem tiek apvienoti ar nosaukumu - kanabinoīdi. 1964.gadā tika izdalīts galvenais psihoaktīvais elements - delta - 9-tetrahidrokanabiols (THC), kura daudzums nosaka "zālītes" stiprumu.
Pēc "zālītes" lietošanas THC organismā izplatās ar asinīm un nonāk dažādos orgānos, īpaši tajos, kas sastāv no taukaudiem. Visaugstākā koncentrācijā THC ir sastopams smadzenēs, plaušās, aknās un nierēs. Ar laiku THC sadalās mazāk aktīvos produktos, kas lēni izdalās ar urīnu un caur ādu.
Puse no THC daudzuma paliek organismā apmēram nedēļu un pēc pāris dienām izdalās, daži THC metabolītie produkti paliek organismā līdz 30 dienām.
"Zālīte" ir praktiski vienīgā narkotika, kura dod šizofrēnijai līdzīgus traucējumus.
Reibumā tas ir murgains uzbudinājums, izmainīta laika, telpas izjūta, sagrozīta uztvere, personības šķelšanās, pseidohalucinācijas.
Pie "zālītes" pārdozēšanas var attīstīties psihoze, kas norit ar dziļu apziņas aptumšošanos, pat līdz komai, halucinācijām un citiem dzīvībai bīstamiem traucējumiem, kas prasa neatliekamu medicīnisku palīdzību.
Taču viens no smagākiem traucējumiem, kas rodas "zālītes" lietotājiem, ir amotivācijas sindroms, kas izpaužas ar apātiju, nevēlēšanos ko darīt, zūd dzīvei mērķis, grūtības koncentrēties, fokusēt uzmanību uz kādu konkrētu lietu vai darbu, nomāktu garastāvokli, vienaldzību pret apkārt notiekošo.
Pierašana pie "zālītes" rodas lēnāk nekā pie heroīna, bet ātrāk kā pie alkohola. Tieši šajā lēnākā atkarības veidošanās faktorā slēpjas "zālītes" lielā bīstamība.
Nesastopoties ar tik ātri formējošos fizisko atkarību, rodas diemžēl nepareizs priekšstats vispār par narkotiskām vielām. Tiek noņemta "psiholoģiska barjera" no narkotiku pamēģināšanas.
Apmēram 99% no visiem pacientiem, kuri griežas pēc palīdzības sakarā ar heorīna atkarību, savu narkotiku lietošanas ceļu ir uzsākuši tieši ar "zālīti". Pāris reizes nedēļā,…. mēnesis, pusgads, gads - zūd patīkamās izjūtas, izpīpēto "cigarešu" skaits pieaug.

Ko darīt tālāk?
"Labi draugi" iesaka pamēģināt heroīnu. Un kādēļ gan nē? Viena reize, var būt vēl otrā, trešā un … spēcīga atkarība, no kuras cilvēks pats vairs nespēj atbrīvoties. Diemžēl uz "zālīti" no heroīna neviens neatgriežas.

Neizaicināsim likteni!
Un atcerēsimies, ka vieglāk ir slimību novērst nekā vēlāk to ārstēt.