Atkarības slimību profilakses galvenās vadlīnijas

Aija Pelne
Narkoloģijas centra
direktores vietniece

Profilakses darba mērķis ir uzlabot sabiedrības fizisko un garīgo veselību.

Profilakse tulkojumā no grieķu valodas nozīmē iepriekšēja aizsardzība. Starptautiski ir pieņemts profilaksē izdalīt trīs līmeņus:

  1. primārā,

  2. sekundārā,

  3. terciārā.

Pasaules Veselības Organizācija primāro, sekundāro un terciāro profilaksi definē sekojoši:

Primārās profilakses mērķis ir nodrošināt, lai kāds traucējums, process vai problēma nenotiktu, tātad tā ir iejaukšanās pirms radušās veselības problēmas.

Primārai profilaksei atkarības slimību jomā jābūt vērstai uz cilvēkiem, kas nelieto atkarību izraisošas vielas. Nozīmīgākā mērķa grupa ir bērni un pusaudži. Primārā profilakse ir uzskatu un uzvedības modeļa veidošana, bet atkarību izraisošu vielu nelietošana ir iecerētais rezultāts.

Sekundārās profilakses mērķis ir identificēt, apstādināt vai vērst par labu kādu traucējumu, procesu vai problēmu tā sākuma stadijā.

Tas ir darbs ar riska grupām un tām personām, kuras sākušas lietot atkarību izraisošas vielas.

Terciārās profilakses mērķis ir apstādināt vai aizkavēt kāda traucējumu vai problēmas, un ar to saistīto komplikāciju attīstīšanos.

Šī līmeņa mērķa grupa ir cilvēki, kuri ir atkarīgi no alkohola, narkotikām vai tabakas.

Profilakse šajā līmenī nozīmē:

- slimības ārstēšanu, apturot veselības pasliktināšanos un sociālā līmeņa pazemināšanos,
- to slimību profilaksi, kas bieži var rasties alkoholisma, narkomānijas slimniekiem (AIDS, hepatīts u.c.),
- pasargāšanu no noziegumu izdarīšanas. 

 

Primārā profilakse

Sekundārā profilakse

Terciārā profilakse

Mērķa grupas

visa sabiedrība, mērķa grupas piemēram, bērni

specifiskas grupas, riska grupas, lietotāji

atkarības slimnieki

Galvenie veicamie pasākumi

situācijas novērtēšana, likumdošana, kontrole, informācija

situācijas novērtēšana, likumdošana, kontrole, informācija, alternatīvas, intervence

situācijas novērtēšana, likumdošana, informācija, ārstēšana, rehabilitācija, pēcaprūpe

Profilakses darba veicēji

visa sabiedrība, veselības aprūpe, izglītības sistēma, tiesiskā sistēma masu mēdiji, vietējā sabiedrība

veselības, sociālā aprūpe, vietējā sabiedrība, tiesiskā sistēma

veselības, sociālā aprūpe, vietējā sabiedrība, tiesiskā sistēma

Darba formas

skolu, vecāku, vienaudžu, masu mēdiju, pašvaldības un citas programmas

agrīna atklāšana, agrīna intervence, skolu programmas, spec.riska grupām, brīvā laika pavadīšana, ielu darbs, izglītība, informācija

detoksikācija, ambulatorā ārstēšana un aprūpe, stacionārā ārstēšana, rehabilitācija, pašpalīdzības grupas, ļaunuma mazināšanas programmas, izglītība, informācija

Ja profilakses darbs ir organizēts un plānots, nepieciešams valstī izstrādāt politiku, kuru, it sevišķi narkotiku jomā, koordinē Eiropas un pat pasaules mērogā.

Mūsu valstī šāda politika ir izstrādāta tikai narkotiku jomā, akceptējot MK Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģiju 1999.-2003.gadam.

Diemžēl, tabakas un alkohola jomā šādas politikas nav, šie jautājumi daļēji tiek risināti Labklājības ministrijas Sabiedrības veselības stratēģijā.

Narkomānijas profilakses, ārstēšanas un rehabilitācijas jautājumu risināšanai Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģijā ir ietverti šādi vispārējie mērķi:

- iegūt labāku izpratni par narkomānijas un pārmērīgas alkohola lietošanas apjomu, cēloņiem un sekām, kā arī radīt sistēmu nepārtrauktai narkomānijas un alkoholisma tendenču novērošanai;

- mazināt narkomānijas un alkoholisma izplatību, jo īpaši pusaudžu vidū un augsta riska grupās, piemēram, ieslodzītie, bijušie ieslodzītie un ielas bērni. Lai to īstenotu, ir nepieciešams nostiprināt ārstēšanas un rehabilitācijas sistēmu, samazināt recidīvu gadījumu skaitu, kā arī izstrādāt jaunas primārās profilakses programmas un īstenot jaunus politikas pasākumus attiecībā uz alkohola pieejamību;

- samazināt narkomānijas radīto ļaunumu, jo īpaši attiecībā uz HIV izplatību;

- panākt sabiedrisko organizāciju, politisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības lielāku līdzdalību narkotiku pieprasījuma samazināšanas darbā.

Strādājot atkarības profilakses jomā, ir jāievēro 4 pamatprincipi:

- labklājība,

- vismazāko negatīvo seku nodrošināšana,

- personības patstāvības atzīšana,

- ieguldījumu efektivitāte.

Ar labklājību jāsaprot centieni uzlabot indivīda veselību, novēršot radušos veselības traucējumus.

Vismazāko negatīvo seku nodrošināšanu nosaka fakts, ka profilakses darbs nedrīkst izraisīt cilvēkam papildus neērtības.

Personības patstāvības atzīšana nozīmē personības brīvu gribu un izvēles iespējas.

Ieguldījumu efektivitāte ir profilakses programmas lietderīgums.

Ja runājam sīkāk par primāro profilaksi, tad visbiežāk kā mērķa auditoriju domājam bērnus, pusaudžus. Veidojot primārās profilakses koncepciju valsts mērogā, nedrīkst aizmirst, ka skola ir vide, kur mācās dažādi bērni.

Skolas vidē svarīgi strādāt visos 3 profilakses virzienos, tos neatraujot vienu no otra, iedarbojoties uz riska un aizsargfaktoriem.

Mūsdienu koncepcija primārā profilaksē izvirza bērna, pusaudža personību un 3 galvenās sfēras: ģimeni, skolu, brīvo laiku.

Primārās profilakses stratēģija vērsta:

- uz bērna personības veidošanu ar aktīvu dzīves veidu, veselīgu attieksmi un rīcību - nelietot atkarību izraisošas vielas;

- ģimenes resursu aktivāciju, lai samazinātu riska faktorus ģimenē, veidotu pareizu ģimenes politiku attiecībā uz atkarību izraisošo vielu lietošanu;

- uz sociālo atbalsta sistēmas attīstību, kas paredz plašas brīvā laika pavadīšanas iespējas.


Bērnu, pusaudžu profilakse vietējā sabiedrībā

Starptautiskā praksē tiek izmantoti sekojoši primārās profilakses modeļi:

  1. Medicīniskais - orientēts uz atkarības vielu lietošanas bioloģiskām un sociālām sekām, informējot bērnus par psihoaktīvo vielu lietošanas iespaidu uz fizisko un psihisko veselību;

  2. Izglītojošais - vispārīgas informācijas sniegšana par atkarību izraisošām vielām gan no vēsturiskā aspekta, gan no ķīmiskās uzbūves, kā arī no bioloģiskās ietekmes viedokļa.

  3. Psihosociālais, kas pierādījies kā viens no sekmīgākajiem, iekļaujot sekojošas stratēģijas:

 

Profilakses principi bērniem, pusaudžiem

  1. Profilakses programmām jāveicina aizsargfaktoru attīstība un jāmazina riska faktori.

  2. Profilaksei jāvēršas pret visu atkarības vielu lietošanu - narkotikām, alkoholu, tabaku.

  3. Profilaksei jāietver sevī dzīves iemaņas, lai prastu pateikt , sociālo kompetenci (t.i., komunikācijas spējas, attiecības ar vienaudžiem, pašapziņu, spēju pārvarēt stresu), jāveido noliedzoša attieksme pret atkarības vielu lietošanu.

  4. Profilakses programmās vēlams izmantot interaktīvas pasniegšanas metodes- diskusijas, darbu grupās u.c.

  5. Profilakses programmās jāiekļauj vecāki, kuriem jāmācās kopā ar bērniem, kādas negatīvas sekas rada atkarību izraisošo vielu lietošana, jādiskutē par to ģimenē, jāveido un jārealizē sava ģimenes politika.

  6. Profilakses programmām jābūt ilgtermiņa, sākot no pirmsskolas vecuma, ar atbilstošām tēmām un elementiem katrai vecuma grupai.

  7. Labus sasniegumus var gūt, iekļaujot skolu programmās arī vecākus vai veidojot atsevišķi ģimeņu programmas.

  8. Uz vietējo sabiedrību balstītai profilaksei uzdevums ir realizēt sekundāro profilaksi lietotāju vidē.

  9. Uz vietējo sabiedrību balstītai profilaksei nepieciešams nodrošināt valstī pieņemto likumu kontroli attiecībā uz alkohola, tabakas un nelegālo narkotisko vielu pieejamību.

  10. Realizējot profilakses programmas, jānodrošina masu mēdiju atbalsts.

  11. Izmantojot skolu profilakses programmas, mēs varam sasniegt visu sabiedrību, piem., bērnus ar uzvedības traucējumiem, bērnus ar zināšanu apguves grūtībām, kas var būt potenciāli atkarības vielu lietotāji.

  12. Augstākām riska grupām nepieciešamas intensīvākas profilakses programmas, piemēram,

  1. Profilaksei jāietver sevī vecuma specifika, kultūras un etniskās īpatnības.

  2. Profilakses programmām jābūt ekonomiski izdevīgām, katrs lats, ko iegulda profilaksē saglabā 4-5 latus, kas būru jāizdod ārstēšanai.

 

Profilaksei jābūt:

  1. kompleksai, ietverot valsts, pašvaldības, vietējo rīcības līmeni, kā arī dažādu nozaru iestādes un speciālistus,

  2. diferencētai , lai tā būtu atbilstoša atkarības vielu lietošanas situācijai un dažādām vecuma grupām,

  3. orientētai uz vērtībām,

  4. vērstai uz dažādiem aspektiem: izglītojošo, audzinošo , psiholoģisko;

  5. pēctecīgai;

  6. likumiskai.

Pasaules praksē tiek izdalīti sekojoši profilakses programmu veidi:

Universālas programmas - piemēram, visiem skolēniem skolā.

Izlases programmas - kā mērķa grupas tiek izvēlētas riska grupas, kuras balstās uz visiem iedzīvotājiem, piem., bērni no nabadzīgām ģimenēm vai ģimenes, kurās tiek lietotas atkarību izraisošas vielas,

Indicētas (norādītas), kur notiek darbs ar iedzīvotājiem, kuri jau eksperimentē ar narkotikām vai kuriem ir uzvedības traucējumi.

Nedrīkst aizmirst arī par profilakses novērtēšanu, kas ir ļoti būtisks profilakses elements.

Parasti lieto divus indikatorus, lai novērtētu profilakses programmas. Tas ir cilvēku skaits, ko programma aptver, un informācijas daudzums, ko saņem. Neviens no indikatoriem nemēra programmas efektivitāti, jo efektivitātes indikatoriem būtu jānosaka, piem., narkotiku lietošanas samazināšanās, kas ir sarežģīti nosakāms lielums.

 

Efektivitātes programmas iezīmes:

  1. Programma ir labi plānota, balstoties uz pētījumiem par tās nepieciešamību.

  2. Programmā tiek izvirzīti tuvāki un tālāki mērķi.

  3. Programma sastāv no pēctecīgām darbībām mērķa sasniegšanai:

  1. Programmā tiek iekļauta tā novērtēšanas sistēma un ieguvumu - izmaksu analīze.

  2. Programma ir vērsta uz atsevišķu apakšgrupu specifiskajām vajadzībām.

  3. Programma ir daļa no “liela veselā”, kas nodrošina sabiedrības veselību un labklājību. Notiek sadarbība ar citām profilakses programmām.

  4. Programma nav vienreizēja akcija, bet tās darbība ir ilgstoša.

Sabiedrība tiek informēta par programmas norisi, izmantojot masu mediju palīdzību.