Narkomānu ārstēšanas principi un posmi

Sarmīte Skaida
Narkoloģijas centra virsārste

Narkomāniju nosacīti var salīdzināt ar jebkuru citu hronisku saslimšanu, piemēram, tuberkulozi vai reimatismu. Ārstējot var panākt dažāda ilguma remisiju, bet nevar garantēt, ka nebūs recidīva.

Ja pie citām hroniskām saslimšanām pacients pats meklē ārsta palīdzību un aktīvi piedalās ārstēšanās procesā, tad narkomāns, ņemot vērā viņa bioloģisko un psihisko dekompensāciju, no ārstēšanās izvairās.

Jebkura cita hroniska saslimšana pacientam asociējas ar ciešanām, bet pie narkomānijas slimība asociējas ar patīkamu reibuma stāvokli, apmierinājumu. Tas negatīvi ietekmē pacienta attieksmi pret savu saslimšanu un izskaidro ārstēšanas zemo efektivitāti. Patreiz pieejamā ārstēšana nav pilnīga, prasa izmaiņas un papildinājumus.

Visefektīvākā ir narkomānu ārstēšana slēgta tipa iestādēs vai nodaļās, jo pacientu paškontrole un motivācija ir ļoti zema un nestabila, daļa no viņiem jau premorbīdā nebija spējīgi vadīt savas tieksmes.

Eiropā ir izstrādāta nosacīti labprātīga narkomānu ārstēšanas programma, kura balstās uz bio-psihosociālu pieeju narkotiku atkarīgajiem. Šāda pieeja tiek pielietota arī Latvijā. Tiek izdalīti sekojoši posmi:

Apzināšana (outreach)

Narkotisko vielu lietotāji tiek apzināti meklēti. Šajā darbā aktīvi iesaistās sociālie darbinieki, brīvprātīgie voluntieri.

Šā darba galvenie mērķi ir pašiem iepazīties ar to vidi, kur viņu pacienti dzīvo, kā arī informēt tos par narkotiku ietekmi uz veselību un ārstēšanās iespējām.

Motivācijas darbam jābūt individuālam, piemērotam katram konkrētam narkotiku lietotājam atkarībā no viņa vecuma, lietošanas stāža, sociāliem apstākļiem.

Piemēram, jauns cilvēks ar nelielu lietošanas stāžu, vēl dzīvo ģimenē, vēl ir ar visu apmierināts. Viņš ir iemīlējies narkotikās, dzīvo “medus mēnesi”. Šim jaunietim, būs grūti iestāstīt, kas viņu sagaida nākotnē, ka ir iespēja viņu ārstēt, un kādēļ tas vispār vajadzīgs.

Šajā gadījumā svarīgi lietotājam sniegt informāciju par palīdzības iespējām, lai zinātu, kur griezties, kad būs nolēmis uzsākt ārstēšanos.

Intensīvā aprūpe

Narkotiku lietotāji var būt jau ļoti slimi, un viņiem ir nepieciešama palīdzība dažādu citu blakus saslimšanu gadījumos. Biežākās saslimšanas ir hepatīti, vēnu iekaisumi, abscesi, dažādas traumas, tuberkuloze, HIV / AIDS.

Šāds jaunietis, kopā ar viņa slimībām, jāuztver kā vienots kopums. Jāpastāv ļoti ciešam kontaktam starp dažāda profila speciālistiem, lai savlaicīgi tiktu uzsākta adekvāta ārstēšana.

Detoksikācija

Detoksikācijai jānotiek slēgta tipa iestādē vai nodaļā, lai izslēgtu iespēju pacientiem brīvi iziet no nodaļas, lai nebūtu iespēja ienest nodaļā narkotiskās vielas. Vidējais ārstēšanās ilgums stacionārā ir 10-12 dienas.

No medikamentiem var tikt pielietoti:

Ja pēc detoksikācijas pacients nevēlas turpināt ārstēšanos motivācijas nodaļā, rehabilitācijas iestādē vai ambulatori, tas norāda, ka viņš nav bijis pietiekoši motivēts pārtraukt narkotiku lietošanu, bet ir vēlējies tikai samazināt devu. Motivācijas pastiprināšanas terapijā tiek iesaistīts psihologs, kurš savu darbu jau uzsāk detoksikācijas nodaļā.

Motivācijas nodaļā

Pacients, kurš šeit nokļūst, ir jau motivēts mainīt savu dzīvi. Nodaļas mērķis ir pastiprināt šo motivāciju.

Jāapzinās, ka mūsu priekšā ir slims cilvēks. Jāizmanto paša pacienta ieinteresētība, viņš aktīvi jāiesaista ārstēšanās procesā. Bieži pacients to nedarīs, viņš nespēs uzņemties atbildību par savu rīcību, un apgalvos, ka ir nepareizi ārstēts.

Motivācijas nodaļā ar pacientu strādā psihologs, psihoterapeits, sociālais darbinieks. Tiek pielietota gan grupu, gan individuālā psihoterapija. Nepieciešams nosacījums ir darbs ar ģimeni.

Metadona programma

Metadons ir sintētisks opioīds, ko pielieto uzturošā terapijā opiātu atkarīgajiem narkomāniem.

Metadona uzturošās terapijas mērķis ir samazināt heroīna lietošanu narkomānu vidū, vai, izmantojot heroīna lietošanu, stabilizēt narkomānus ar metadona palīdzību un palīdzētu izvairīties no atgriešanās pie narkotiku lietošanas.

MMT samazina injekciju un injekciju adatu kopīgas lietošanas biežumu. Ir svarīgi nodrošināt kontaktu ar pakalpojumu sniedzējiem, un narkotiku lietotājiem mācīt, kā samazināt kaitīgumu, piemēram, kā novērst saslimšanu ar HIV / AIDS, hepatītu un citas problēmas - abscesus, dematītu un pārdozēšanu, kas rada draudus narkotiku lietotājus.

Rehabilitācijas iestādes.

Tās ir pieaugušo narkomānu atveseļošanās iestādes un terapeitiskās kopas, kurās dzīvo, strādā un mācās pusaudži narkomānijas un alkoholisma slimnieki vecumā līdz 18 gadiem. Vidējais programmas ilgums ir 12 mēneši.

Atveseļošanās programmas pamatā ir grupu psihoterapija, darba terapija jaunu uzvedības stereotipu veidošana, pakāpeniska atbildības un dzīves jēgas sajūtas atgūšana, sociālo jautājumu risināšana un pakāpeniska atgriešanās dzīvē.

Pusceļa māja

Pacients jau ir uz pareizā ceļa, lai dzīvotu pastāvīgi, bet bez neliela atbalsta pilnībā pats to vēl nespēj.

Tiek organizētas kopmītņu tipa mājas, kur pacienti dzīvo kopā ar sociālo darbinieku, apgūst dažādu darbu iemaņas, kārto sociālās problēmas.

Narkomānam ir ļoti daudz risināmu jautājumu - darbs, dzīvoklis, draugi, ģimene.

Pacientam jāsaprot, ka vēl aizvien notiek virzība uz nosprausto mērķi - pilnīgu atteikšanos no narkotiskām vielām.

Pēcaprūpe

Pacients ir izgājis visus etapus.

Tomēr brīžos, kad pacients jūtas nedrošs, jāprot sniegt adekvātu palīdzību.

Šeit nelielu atbalstu var sniegt Anonīmo Narkomānu grupas, kā arī nevalstiskās organizācijas, kuras palīdz no alkohola vai narkotikām atkarīgajiem cilvēkiem.

Ambulatorā ārstēšana

Var būt kā centrālais vai pakārtots ārstēšanās veids. Ambulatorā ārstēšana tiek uzskatīta par vienu no lētākajiem ārstēšanas veidiem. Šeit pastāv iespēja uzturēt kontaktu ar pacientu, kas vērsts uz “ārpusi” - palīdzība risināt sociālos un darba jautājumus, attiecības ģimenē.

Tiek veidotas atsevišķas pacientu grupas pēc vecuma (bērni, jaunieši), lietoto narkotisko vielu veida u.c.

Jāapzinās, kādas ir katra konkrētā pacienta vajadzības.

Ja pamatā ir psihiska saslimšana, psihotrauma, tad nozīmīgs būs psihoterapeitiskais darbs.

Ambulatorās ārstēšanas posmā tiek pielietota uzturoša medikamentoza terapija (vitamīni, meotropi, antidepresanti, neiroleptiķi u.c.) recidīvu novēršanai.

Pēdējā laikā arī Latvijā tiek pielietots pasaulē jau pazīstamais līdzeklis Naltreksona hidrohlorīds (REVIA) - opiātu receptoru autagonists. Klīniskie pētījumi parāda, ka 50 mg REVIA vismaz uz 24 stundām bloķē intravenozi ievadīta 25 mg heroīna eiforizējošo efektu.

Vai pacientam ir nepieciešams iziet visus šos posmus? Protams, nē. Tas ir atkarīgs no katra cilvēka individuāli, ņemot vērā viņa personības īpatnības, vecumu narkotiku lietošanas stāžu, sociālos apstākļus. Protams, liela loma šajā atveseļošanās procesā ir ģimenei.